Transporta radītais gaisa piesārņojums raksturo dažādu transporta veidu ilgtspēju un sabiedrībai radītās sociālās izmaksas atkarībā no tā ietekmes uz vidi. Latvijā gaisa piesārņojums transporta un uzglabāšanas sektora daļā pēdējos gados ir mēreni palielinājies, savukārt Igaunijā ir novērojams vismazākais piesārņojums starp Baltijas valstīm. Lietuvā sākot no 2013.gada var novērot ļoti strauju pieaugumu gaisa piesārņojumā, kas skaidrojams ar to, ka Lietuvā joprojām netika ieviests uz oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis, to ieviešot tikai 2020.gada jūlijā. Latvijā uz CO2 emisiju apjoma balstīto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā par vieglajiem automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2008.gada 31.decembra. Nodokļa apjoms svārstās no EUR 12 visa veida auto ar CO2 izmešu daudzumu 51–95 grami/km līdz EUR 756 visa veida auto ar CO2 izmešu daudzumu no 351gramiem/km.
Dzelzceļa transportam radīto emisiju ziņā ir priekšrocības, salīdzinājumā ar citiem sauszemes transporta veidiem, tādēļ nākotnē valstij būtu arvien vairāk jāvelta uzmanība šāda veida pārvadājumu veicināšanai, radot ekonomiskus stimulus un padarot pieejamāku un ekonomiski izdevīgāku dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tostarp samazinot piekļuves maksas infrastruktūrai. Eiropā ar katru gadu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumam ir tendence samazināties, pateicoties papildus noteiktajiem ierobežojumiem un papildus nodokļiem. Gandrīz 30% no kopējā Eiropas Savienībā CO2 emisiju apjoma rada transporta nozare, no kuriem 72% rada autotransports. CO2 ir siltumnīcefekta gāze, kura visvairāk tiek izdalīta cilvēka darbības rezultātā. ES ir trešā lielākā emitētāja aiz Ķīnas un ASV, tai seko Indija un Krievija. Siltumnīcefekta gāzes uzglabājas atmosfērā no dažiem gadiem līdz tūkstošiem gadu. Eiropā dzelzceļa radītais piesārņojums ik gadu samazinās, attīstoties tehnoloģiskajiem risinājumiem un sakārtojot infrastruktūru. Arī kuģniecības darbības izraisa ievērojamu siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošu vielu emisiju daudzumu, troksni un ūdens piesārņojumu. Pilsētas nodrošina infrastruktūru kuģiem ostās, kur ir iespējams iegūt elektrību uz sauszemes un tos pievienot elektrotīklam, lai dzinēji nebūtu jādarbina tukšgaitā. Piemērojot ostās alternatīvas iespējas piesārņojuma mazināšanai, tiek samazināts siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas valstu un sektoru dalījumā (infografika)
Vienmērīga un optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas intensitāte ir priekšnosacījums tās darbības un finansēšanas plānošanai ilgtermiņā, tādēļ ir svarīgi veicināt tās efektīvu izmantošanu un nodrošināt izmaksu ziņā konkurētspējīgus pasažieru un kravu pārvadājumus. Baltijas mērogā Lietuvā ir relatīvi lielāks potenciāls iekšzemes pārvadājumiem, arī tranzīta pārvadājumu apjomi ir lielāki kā Latvijā un Igaunijā. Latvija konkurē pārvadājumos ar Lietuvu, savukārt Igaunijas pozīcijas pēdējos gados bijušas ievērojami vājākas. Attīstot infrastruktūru, var piesaistīt vairāk klientu, kā arī nodrošināt zemākas maksas, salīdzinot ar autotransportu. Baltijas mērogā Latvijas dzelzceļa pārvadātāji ir vairāk atkarīgi no tranzīta kravām, ņemot vērā, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ir ievērojami lielāks iekšzemes kravu īpatsvars. Latvijā 2018.gadā tika pārvadātas tikai 1,4 milj. tonnu iekšzemes kravu (2,8% no kopējā kravu apjoma), tikmēr Lietuvā šajā periodā šis rādītājs sasniedza attiecīgi 15,1 milj. (26,6% no kopējā kravu apjoma) un Igaunijā 17,1 milj. tonnu (61,3% no kopējā kravu apjoma).
Paredzams, ka nodrošinot ekonomiskus stimulus dzelzceļa pārvadājumu veicināšanai lielākā intensitātē, paaugstinātam trokšņa līmenim pakļauto cilvēku skaits būtiski nepieaugtu. Dzelzceļam apdzīvotās vietās ir potenciāls salīdzinājumā ar autotransportu, jo tas ir vieglāk pieejams gan izmaksu, gan laika ieguvumu ziņā. Ārpus apdzīvotām vietām visu trīs transporta iespaids trokšņa ziņā ir nenozīmīgs. Visaugstākais trokšņu līmenis ir pie autoceļiem, nevis pie dzelzceļa, jo transporta plūsma pa autoceļiem ir regulārāka, un katrai automašīnai ir atšķirīgs trokšņu līmenis. Lai mazinātu vilcienu trokšņu līmeni uz dzelzceļa, uzmanība tikusi pievērsta riteņu un vagonu sakabes šķirošanas laikā radītā trokšņa samazināšanai, kā rezultātā ir mainīti sliežu gulšņi un to stiprinājumi, izmantotas garsliedes, modernizētas pārmijas un uzstādīti kopumā 30 moderni hidraulisko lēninātāju komplekti, kas ļāvuši būtiski samazināt trokšņu līmeni bremzēšanas laikā.
Veicot tehniskus uzlabojumus, uzlabojot infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, paredzams, ka piedāvātie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi pasažieriem varētu kļūt pieejamāki un drošāki. Ik gadu uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem, un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. To cēlonis visbiežāk ir neapdomīga rīcība un pārgalvība. Visās Baltijas valstīs 2018.gadā ir samazinājies būtisko negadījumu skaits. Visaugstākais tas ir Igaunijā, kam seko Latvija un Lietuva. 2007.gadā visaugstākais negadījumu skaita rādītājs bija Lietuvā, taču turpmāk ar katru gadu notikusi ievērojama lejupslīde, tādējādi samazinot negadījumu skaitu gandrīz par astoņām reizēm. Negadījumu skaitu pamatā ietekmē cilvēku neuzmanība, nepacietība un pārdrošība. Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir ievērojams.
“LATVIJAS DZELZCEĻŠ” AICINA: “NEESI PĀRBRAUKTUVE. NOPAUZĒ PIE DZELZCEĻA!”
Kravu pārvadājumi Baltijas valstīs
Šobrīd Latvijā nepilnīgi tiek izmantots dzelzceļa potenciāls iekšzemes kravu apkalpošanā, kas varētu būt skaidrojams ar lielāku autotransporta elastību pakalpojumu sniegšanā un dzelzceļa pārvadājumu tehnoloģisko procesu īpatnībām. Kravu pārvadājumu proporcija kaimiņvalstīs liecina par labāku tirgus nākotnes situācijas prognozējamību, savukārt Latvijā tirgus situācija lielā mērā ir atkarīga no politiskiem procesiem ārvalstīs. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars ir augstāks pret citu transporta veidu kravu pārvadājumiem. Latvijā būtu nepieciešams aktīvāk veicināt iekšzemes kravu pārvadājumus, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, kas stimulē šādā veida pārvadājumus, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu labvēlīgāku ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar autotransportu, kā arī autotransportam izmantojamo asfaltbetona ceļu ilgākas kalpošanas laiku, novirzot smagsvara pārvadājumus uz dzelzceļu.
Dažādu pasažieru transporta veidu izmantošanas proporcija Baltijas valstīs
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir relatīvi augstāks pieprasījums, taču joprojām pastāv nozīmīgs pasažieru pārvadājumu izaugsmes potenciāls, pieaugot pakalpojuma kvalitātei un pieejamībai nākotnē. Kopumā kopš 2011.gada pasažieru skaits dzelzceļa pasažieru pārvadājumos Latvijā ir samazinājies. Nozīmīgu konkurenci pārvadājumiem ar vilcieniem veido privāto automašīnu izmantošana. Igaunijā dzelzceļa popularitāte ir pieaugusi saistībā ar ritošā sastāva iepirkumu un pilnīgu vilcienu nomaiņu, nodrošinot ērtus un mūsdienīgus pārvadājumu pakalpojumus. Lietuvā dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem starp Baltijas valstīm ir zemāks īpatsvars. Sākot no 2007.gada līdz 2017.gadam vidēji tikai 0,78% no visiem pasažieru pārvadājumiem Lietuvā veikti pa dzelzceļu. Arī Lietuvā privātās automašīnas tiek izmantotas visvairāk. Šobrīd ir vērojami valsts centieni veidot dzelzceļa satiksmi kā pasažieru pārvadājumu tīkla mugurkaulu, ar autobusiem nodrošinot pārvadājumus vietās, kur dzelzceļš nav pieejams.
