Izveidojot Eiropas vienoto dzelzceļa telpu, ir jāpieliek lielas pūles, lai sasniegtu tehnisko savstarpējo izmantojamību un nodrošinātu, ka ES dalībvalstu ritošais sastāvs varētu šķērsot valstu robežas. Turklāt, lai uzlabotu efektivitāti un mazinātu izmaksas, ir svarīgi nodrošināt tehnoloģiju standartizāciju plašākā mērogā.
Paredzams, ka kravu pārvadājumu apjomu kritums ilgtermiņā veicinās dzelzceļa infrastruktūras maksas līmeņa pieaugumu un arvien aktīvāku valsts iesaisti dzelzceļa infrastruktūras finansēšanā. Pēdējo gadu dati norāda uz dzelzceļa transporta pakalpojumu eksporta būtisku kritumu. Dzelzceļa pārvadājumu apjomi pēdējo gadu laikā Krievijas enerģētikas politikas rezultātā ir samazinājušies, tāpat kritums vērojams arī jūras transporta pakalpojumu eksportā, ar ko dzelzceļa pakalpojumi ir cieši saistīti. Autotransporta izmantošana ar katru gadu pieaug, turklāt autotransportam, salīdzinājumā ar dzelzceļu netiek piemērotas īpašas maksas par autoceļu infrastruktūras izmantošanu (izņemot autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti, kas ir ievērojami mazāks maksājums). Kopumā Latvijā uzņēmumi kravu pārvadājumus pamatā izvēlas veikt ar autotransportu, ņemot vērā, ka šādiem pakalpojumiem raksturīgāka lielāka elastība, un pārvadājamās kravas ir piemērotākas autotransportam.
Baltijas jūras ostās pārkrauto kravu apjoms, milj. tonnas
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā līdz šim nodrošinājis aptuveni ceturto daļu no pakalpojumu eksporta un nozīmīgu daļu dzelzceļa pārvadājumu apjoma, tādejādi tam vienmēr tikusi pievērsta uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Latvijas ostās 2019.gadā tika apstrādātas 60 miljoni tonnas kravu un tās atrodas izdevīgā kravu tranzīta koridoru krustpunktā, kas ļauj piedāvāt ātrus, drošus un ekonomiski izdevīgus savienojumus kravu pārvadājumiem Eiropā, Eirāzijas kontinenta daļās, ieskaitot Krieviju un Ķīnu. Latvijā 2019.gadā ostās pārkrauto kravu apjoms ir samazinājies par 6,67 % salīdzinājumā ar 2018.gadu, savukārt Lietuvā gan 2018.gadā, gan 2019.gadā rezultāti bijuši praktiski nemainīgi. Pēdējā piecgadē Igaunija ir sasniegusi viszemāko rezultātu kravu apjomos un nav spējusi konkurēt ar pārējām valstīm. Savukārt Krievijas ekonomikā būtisku lomu ieņem energoresursu eksports. Arvien lielāka nozīme, pretēji līdzšinējai orientācijai uz zemas vērtības masu kravām (akmeņogles), būs pievienotās vērtības kravu pārvadājumu (piemēram, konteinerkravu) piesaistei. Baltijas jūras baseina sešās Krievijas ostās 2019.gadā tika pārkrauti kopumā gandrīz 256,4 miljoni tonnu (pieaugums par 4,1%) kravu, tostarp 110,2 miljoni tonnu sauskravu, kā arī 146,2 miljoni tonnu lejamkravu. Krievija uzrāda ievērojamu pārākumu un stabilitāti pārkrauto kravu apjomā Baltijas jūras reģionā.
Situācija nav iepriecinoša, taču nav arī bezcerīga
Baltijas jūras ostās pārkrauto kravu apjoms, TEU
Jūras konteineru pārvadājumu pakalpojumiem raksturīga vidēja līdz augsta pievienotā vērtība, un šādi pakalpojumi dod nozīmīgu pienesumu ekonomikas izaugsmē. Latvijā un Lietuvā gandrīz vienlaicīgi kopš 2015.gada ir vērojams būtisks pārkrauto konteineru kravu pieaugums, taču 2018.gadā Lietuva ir apsteigusi Latviju un Igauniju. Šāds būtisks konteinerkravu apjoma pieaugums Lietuvā ir skaidrojams ar to, ka Klaipēdas osta ir labi piemērota liela apjoma konteinerkravu apkalpošanai, un osta ir pielāgota tam, lai tajā varētu piestāt pat 400 m gari konteineru kuģi. Tomēr, ja satiksme ir tikai pārkraušana, tad lielāko daļu ekonomisko ieguvumu gūst terminālu operatori un kuģniecības un citu papildpakalpojumu sniedzēji. Gandrīz visās reģiona valstīs (izņemot Igauniju) pēdējos gados ir vērojams pārkrauto konteinerkravu apjoma pieaugums. Savstarpēja konkurence ir vērojama starp Poliju un Krieviju, kuru kravu apjoms sasniedza identisku apjomu 2016.gadā. Polijas ostu infrastruktūra tiek attīstīta un modernizēta, lai spētu piesaistīt nozīmīgas pārkraušanas operācijas un sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, tādējādi piesaistot arvien vairāk klientu. Tāpat turpina pieaugt Krievijas jūras ostu konteineru caurlaidspēja, kur vērojams visai liels pieaugums 2016.gadā, kas liecina par pakāpenisku atveseļošanos pēc apjoma krituma par 25,4%.
KLAIPĒDAS OSTĀ ATKLĀTS BALTIJAS VALSTĪS MODERNĀKAIS KRAVU UN PASAŽIERU TERMINĀLIS
Estonia - Container port traffic (TEU: 20 foot equivalent units)
Port of Gdansk Authority Spolka Akcyjna (i.e. Joint Stock Company)
