Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskā ziņā, veidojot pamatu Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksportam, kā arī citu tautsaimniecības nozaru efektīvai darbībai. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms veido apmēram 49% no valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma.
Ārējās tirdzniecības rezultāti Baltijas valstīs dažādu faktoru ietekmē ir visai atšķirīgi. Pārvadātāji tiešā veidā konkurē savā starpā, jo savstarpējā konkurence lielā mērā izriet no Baltijas valstu ģeogrāfiskā novietojuma, radot iespēju nodrošināt trešo valstu kravu pārkraušanu Baltijas jūras ostās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī tuvējās ostās Krievijā. Latvija, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, uzrāda ievērojami labākus rādītājus lauksaimniecības izejvielu, kokmateriālu, metāla un minerālu eksportā. “Rail Baltica” globālā projekta ietvaros tiks izbūvēta jauna dzelzceļa līnija ar mērķi integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, aptverot četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši arī Somiju, nākotnes perspektīvā pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina-Helsinki. Šis projekts pavērs iespējas eksporta rādītāju uzlabošanai. Igaunija, neskatoties uz zemāku iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, dominē transportlīdzekļu detaļu eksportā, lauksaimniecības izejvielu eksportā ir ievērojams uzlabojums, kas ar katru gadu pieaug, kā arī līdzvērtīgs progress eksporta jomā ir arī kokmateriāliem, kas tuvojas Latvijas līmenim. Lietuvai salīdzinājumā ar Latviju un Igauniju ir ievērojami labāki rādītāji ķimikāliju eksportā, jo tas atkarīgs no ražošanas struktūras valstī, kā arī pieejamiem dabas resursiem. Lauksaimniecības izejvielu eksportā Lietuva uzrāda relatīvi zemākus rādītājus, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Arī kokmateriālu eksportā Lietuva atpaliek no Latvijas un Igaunijas, tomēr metāla eksportā ar katru gadu rezultāti uzlabojas, un tie kļūst konkurētspējīgāki.
Loģistikas snieguma indekss raksturo loģistikas pakalpojumu pievilcīguma profilus dažādās valstīs un sniedz kvalitatīvu novērtējumu šo valstu salīdzinājumam loģistikas jomā. Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību, stabilu tranzīta kravu apjoma pieaugumu, distribūcijas un loģistikas centru attīstību un kravu pievienotās vērtības palielināšanu. Starp Baltijas valstīm Latvijā novērojami labāki rezultāti kravu izsekošanā, kā arī atzīstams rezultāts ir savlaicīguma un precizitātes rādītājā.
