Resursu izmantošanas rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursa patēriņu. Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami rezultāta iegūšanai.
Maksā par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu personāla izmaksas veido lielāko īpatsvaru, tādēļ šāda tendence norāda uz iespējamu turpmāku ietekmi uz infrastruktūras maksas pieaugumu, kura palēnināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai būs nepieciešama infrastruktūras uzturēšanas procesu pilnveidošana un personāla optimizācija. Transporta un uzglabāšanas sektorā gada vidējām personāla izmaksām uz vienu darbinieku pēdējā desmitgadē visās Baltijas valstīs ir novērojama pieaugoša tendence, ievērojami augstāku izmaksu līmeni sasniedzot Igaunijā. Latvijā arī citās nozarēs (piemēram, ražošana, būvniecība, informācijas un komunikācijas joma, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, izklaides industrija) līdzīgi var novērot personāla izmaksu pieaugumu. Lietuvā kopš 2012.gada bija vērojams personālu izmaksu pieaugums, kas 2018.gadā samazinājās, bet laika periodā starp 2018.gadu un 2019.gadu izmaksu apjoms Lietuvā un Latvijā ir izlīdzinājies.
Maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu jābūt elastīgai, pielāgojoties tirgus situācijai un konkrētā pakalpojuma attīstības stadijai, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus jauniem pakalpojumiem. Rādītāji norāda uz straujāku pieaugumu Lietuvā, kur pievienotās vērtības līmenis divkārt pārsniedz rādītājus Latvijā un Igaunijā, kamēr Latvijā šis rādītājs kopš 2014.gada bijis faktiski nemainīgs. Lietuvas tranzīta koridora konkurētspējas pozīcijas un izaugsmes rādītāji liecina, ka Latvijā aktuāla ir nepieciešamība pilnveidot transporta pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus un virzoties no viendabīgu pārvadājumu veida nodrošināšanas uz specializētiem un klienta vajadzībām pielāgotiem individuāliem transporta un uzglabāšanas pakalpojumu risinājumiem. Latvijā nepieciešams diversificēt piedāvājamo pakalpojumu klāstu, virzoties uz augstajām tehnoloģijām un ceļot personāla kvalifikāciju.
Latvijā kopš 2012.gada kravu pārvadājumu apgrozības intensitātes rādītāji turpina uzrādīt kopumā lejupejošu dinamiku, kas ilgtermiņā var veicināt infrastruktūras izmaksu pieaugumu vidēji uz vienu pārvadājumu apjomu rādītāja vienību visā tīklā. Kopš 2012.gada novēroto apjomu kritumu ir ietekmējis tranzīta kravu pārvadājumu apjomu samazinājums, galvenokārt Krievijas transporta un enerģētikas politikas, Krievijas ostu infrastruktūras attīstības projektu un pieaugošas konkurences rezultātā. Kopš 2016.gada Lietuva ir pārņēmusi vadošo lomu Baltijas valstīs kravu apgrozības rādītājos, kamēr Igaunijā rādītāji turpina ievērojami samazināties. Lietuvas pozīcijas attiecībā pret Latviju varētu būt izskaidrojamas ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, nodrošinot tuvākus piegādes maršrutus kravu nosūtītājiem no Baltkrievijas, savienojums ar Kaļiņingradas apgabalu, kā arī nozīme ir tam, ka Lietuvā, pateicoties vietējās ražošanas attīstībai ir relatīvi lielāks iekšzemes kravu pārvadājumu potenciāls.
Pasažieru apgrozības intensitātes dinamikas rādītāji Baltijas valstīs liecina, ka kopumā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pēdējo gadu laikā ir palielinājies, un arī turpmāk ir sagaidāms, ka, attīstoties pārvadājumu pakalpojumiem, pieprasījums tuvāko gadu laikā turpinās augt. Latvijā pasažieru apgrozības rādītāji uzrāda nemainīgus rezultātus vairāku gadu garumā bez būtiskām svārstībām, taču paredzams, ka arī Latvijā pēc jauna ritošā sastāva iegādes, pieprasījums pēc pārvadājumiem pa dzelzceļu palielināsies, veicinot iedzīvotāju vēlmi izmantot dzelzceļa transportu. Igaunijā kopš 2013.gada vasaras līdz ar pilnīgu ritošā sastāva nomaiņu pasažieru apgrozības rādītāji ir pieauguši, sasniedzot pat 45% pieaugumu. Lietuvā pasažieru plūsmas pieaugums saistāms ar faktu, ka no 2013.gada maršrutā Viļņa – Minska papildus sāka kursēt divi nokomplektēti vilcieni un 2014.gadā izveidots jauns maršruts Viļņa – Šauļi – Viļņa.
Jauni vilcieni Lietuvā jau brauc, Igaunijā sāks ripot, Latvijā - vēl domā
Latvijā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas salīdzinoši ir zemākas par vidējām izmaksām Eiropā. Luksemburgā jau no 2014.gada uzrāda nemainīgi visaugstākos izmaksu rādītājus, salīdzinoši ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Luksemburga ir līderis Eiropas Savienībā pēc cilvēku skaita, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu, bet retāk izmanto sabiedrisko transportu.
Pēdējo gadu dinamikā līdzīgus rādītājus uzrāda Vācija, Spānija un Lietuva. Tikmēr Igaunijā uzturēšanas izmaksas vidēji bijušas vienas no zemākajām visā Eiropas Savienībā. Vācijā uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas vidēji ir līdzīgas kā Latvijā, kas, neskatoties uz augstākām ražošanas resursu izmaksām, varētu būt skaidrojams ar apjoma ekonomiju ievērojami lielākā sliežu ceļu tīklā.
