Vidējo personāla izmaksu uz vienu transporta un uzglabāšanas sektorā nodarbināto darbinieku vērojama augšupejoša attīstības dinamika visās Baltijas valstīs. Maksā par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu personāla izmaksas veido lielāko īpatsvaru, tādēļ šāda tendence norāda uz iespējamu turpmāku ietekmi uz infrastruktūras maksas pieaugumu, kura palēnināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai būs nepieciešama infrastruktūras uzturēšanas procesu pilnveidošana un personāla optimizācija.
Pievienotā vērtība no vienas transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātas personas Baltijas valstīs turpinājusi pieaugt. Neskatoties uz to, ka kopējais pievienotās vērtības apjoms transporta un uzgalāšanas nozarē Lietuvā ir bijis ievērojami augstāks nekā Latvijā un Igaunijā, rēķinot uz vienu nozarē nodarbināto Latvijā un Lietuvā tā bijusi līdzvērtīga. Igaunijā un Latvijā vērojams nozarē nodarbināto skaita straujš samazinājums. Šāda tendence norāda uz Lietuvas tranzīta koridora konkurētspējas straujāku izaugsmi Baltijā, tādēl maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu jābūt elastīgai, pielāgojoties tirgus situācijai un konkrētā pakalpojuma attīstības stadijai, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus jauniem pakalpojumiem Latvijā.
Transporta un uzglabāšanas nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem pārvadājumiem. 2020.gadā nozares apjomi strauji samazinājās epidemioloģiskās situācijas dēļ ,taču 2021.gadā atkal bija vērojams nozares apjomu pieaugums. Pārvadāto kravu apjomu kritums bija dzelzceļā un ostās, savukārt autotransporta pārvadājumu kravu apjomi palielinājās, galvenokārt uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma pieauguma dēļ.
Latvijā kravu pārvadājumu apgrozības intensitātes rādītāji turpina uzrādīt kopumā lejupejošu dinamiku, kas ilgtermiņā var veicināt infrastruktūras izmaksu pieaugumu vidēji uz vienu pārvadājumu apjomu rādītāja vienību visā tīklā. Apjomu kritumu ir ietekmējis tranzīta kravu pārvadājumu apjomu samazinājums, galvenokārt ģeopolitisko procesu ietekmē. Pasažieru apgrozības intensitātes dinamikas rādītāji Baltijas valstīs liecina, ka kopumā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pēdējo gadu laikā ir palielinājies, un arī turpmāk ir sagaidāms, ka, attīstoties pārvadājumu pakalpojumiem, pieprasījums tuvāko gadu laikā turpinās pieaugt.
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas ir izdevumu kopums, kas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nepieciešams, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī citiem dzelzceļa infrastruktūras darbiem, kas paredzēti, lai saglabātu esošās infrastruktūras stāvokli un spējas. Latvijā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas bijušas līdzīgas kā vidējās izmaksas Eiropā.
