AS “LatRailNet” piedalās Eiropas Komisijas PRIME platformas apakšgrupas sanāksmē

AS “LatRailNet” šajā nedēļā piedalījās Eiropas Komisijas organizētās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platformas PRIME (Platform of Rail Infrastructure Managers in Europe) dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas speciālistu apakšgrupas sanāksmē, kas šajā reizē tika uzņemta Parīzē Francijas dzelzceļa kompānijas SNCF telpās.

Sanāksmē līdztekus Eiropas Komisijai ar prezentācijām uzstājās arī starptautiski atzīti transporta zinātnes jomas pētnieki (Andrea Giuricin – University Milano Bicocca, Juan Montero – European School of Regulation Florence, Philippe Gagnepain and Francis Bloch – Paris School of Economics, Christian Böttger – HTW Berlin), kas sniedza ieskatu infrastruktūras maksas noteikšanas niansēs pārvadājumos Itālijā, Spānijā, Vācijā, kā arī starptautiskajos parvadājumos.

Eiropas Komisija plāno publicēt vadlīnijas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanai pasažieru pārvadājumiem ar nakts vilcieniem. Pamatnostādņu pamatā ir Eiropas Komisijas rosinātais rīcības plāns, lai tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumu veicināšanai. Pēdējos gados Eiropā pasažieru nakts vilcieni ir piedzīvojuši popularitātes pieaugumu. Paredzams, ka šī attīstība turpināsies, turklāt šādi pārvadājumi nodrošina videi draudzīgu alternatīvu gaisa satiksmei un tādējādi atbilst gan gala klientu, gan politikas veidotāju prasībām. Mērķis ir veicināt pasažieru nakts vilcienu attīstību, lai apmierinātu sagaidāmo tirgus pieprasījuma pieaugumu.

Lai gan nakts vilcienos galalietotāju grupas ir salīdzinoši viendabīgas visa brauciena laikā un tādējādi var izrādīties līdzīgas attiecībā uz pieprasījuma elastīgumu, diennakts ietvaros attiecībā uz pakalpojumiem aina ir atšķirīga. Pārrobežu vilcienus, kas kursē dienas laikā, var izmantot gan komandējumos, gan braucienos, gan brīvajā laikā. Līdz ar to tirgus segments, kas balstīts tikai uz kritēriju “robežas šķērsošana”, nepietiekami atspoguļo attiecīgā vilciena faktisko spēju segt infrastruktūras maksu. Iespējamās tirgus segmentācijas pamatā jābūt citiem aspektiem, kas pietiekami atspoguļo spēju uzņemties saistības. Piemēram, atsevišķi infrastruktūras pārvaldītāji, kuriem jau ir izveidots segments ātrgaitas vilcieniem, kā kritēriju izmanto pārvadājumu ātrumu, ceļojuma laiku un virzienus. Ņemot vērā pašreizējo tiesisko regulējumu, kurā kā galvenais segmentēšanas kritērijs ir pārvadātāja spēja segt infrastruktūras maksu, šobrīd nav pierādījumu, ka pārrobežu vilcieni būtu pietiekami atšķirīgi no vispārējiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, lai noteiktu atsevišķu tirgus segmentu šiem pakalpojumiem. Šie trūkumi jāņem vērā, uzsākot diskusiju par atsevišķa tirgus segmenta īstenošanu tālsatiksmes pārrobežu vilcieniem. Nodalot atsevišķu tirgus segmentu pārrobežu vilcieniem, tirgus pieprasījumu varētu stimulēt, piemērojot papildu infrastruktūras maksas diferencēšanas instrumentus. Tādi elementi kā atlaides vai maksas samazinājumi jauniem pakalpojumiem potenciāli var samazināt šķēršļus ienākšanai jaunos tirgos. Vienlaikus cenu noteikšanas elementi nav jāierobežo, lai palielinātu pieprasījumu, bet tos var plašāk izmantot, lai piedāvātu stimulus noteiktai rīcībai, piemēram, efektīvai jaudas izmantošanai.

Komentāri slēgti