Vispārēja informācija par maksas aprēķināšanas shēmu

Infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši izmaksu attiecināšanas metodei no visām savām kopējām izmaksām uz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, uz kravu un pasažieru pakalpojumu grupām attiecina pilnās izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu vienotas piekļuves tiesības visā infrastruktūrā, izmantojot maksas aprēķināšanas shēmas 1.pielikumā noteiktos izmaksu virzītājus.

Infrastruktūras vidējās tiešās izmaksas visā tīklā tiek aprēķinātas kā starpība starp maksas aprēķināšanas shēmas 1.pielikumā minētajām katra izmaksu parametra pilnajām izmaksām kravu un pasažieru pakalpojumu grupās un katra izmaksu parametra pilnajās izmaksās ietvertajām izmaksām, kas saskaņā ar Regulu 2015/909 uzskatāmas par neattiecināmajām izmaksām.

LRN nosaka vidējās tiešās izmaksas visā tīklā un konkrētu tirgus segmentu (s) infrastruktūras maksas uzcenojumus katram izmaksu parametriem, tādejādi paredzot daudzparametru piekļuves infrastruktūras maksas (neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli) dažādām darbības rādītāju vienībām:

(a) M ceļ uztur gr s – EUR / vilcienu kilometrs

(b) M mez uztur gr s – EUR / vagons

(c) M atj gr s – EUR / bruto tonnu kilometrs

(d) M elektr gr s – EUR / vilcienu kilometrs

(e) M bfv gr s – EUR / vilcienu ceļš

Esošā tirgus segmentācija ir balstīta uz dažādu infrastruktūras izmantošanas veidu ietekmi uz infrastruktūras izmaksām, uz dzelzceļa pārvadātāju sasniegto produktivitātes pieaugumu vai uz pieļaujamā infrastruktūras maksas uzcenojuma lieluma ietekmi uz gala pakalpojumu konkurētspēju.

Pieteikumu iesniedzēji ne vēlāk kā 4 mēnešus pirms tīkla pārskata publicēšanas termiņa LRN var iesniegt pierādījumus, ka spēkā esošo tirgus segmentu ietvaros plānošanas periodā paredzamajos tirgus apstākļos maksas aprēķināšanas shēmā izklāstītie kritēriji un to vērtības nav līdzvērtīgi dažādiem infrastruktūras izmantošanas veidiem, tirgus situācija neļauj segt spēkā esošo infrastruktūras maksu vai pastāv konkrēti tirgus segmenti, kuros dzelzceļa pārvadātāji attiecīgajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt savus pakalpojumus.

Tirgus segmentēšanas kritēriji sīkāk aprakstīti maksas aprēķināšanas shēmas 3.pielikumā.

Atbilstoši maksas aprēķināšanas shēmas 5.pielikumam spēkā esošajā tirgus segmentu sarakstā ir iekļauti šādi tirgus segmenti:

(1) Pasažieru pārvadājumi:

(a) pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu (platsliežu tīkla daļā);

(b) pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu (šaursliežu tīkla daļā);

(c) citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi (platsliežu tīkla daļā);

(d) citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi (šaursliežu tīkla daļā);

(2) Iekšzemes kravu pārvadājumi ar savācējvilcieniem un izvedvilcieniem:

(e) regulāras satiksmes iekšzemes kravu pārvadājumi ar savācējvilcieniem un izvedvilcieniem, izmantojot iepriekš rezervētus vilcienu ceļus;

(f) neregulāras satiksmes iekšzemes kravu pārvadājumi ar savācējvilcieniem un izvedvilcieniem;

(3) Kravu pārvadājumi iekšzemē un EEZ ietvaros:

(g) konteineru kravu pārvadājumi iekšzemē un Eiropas Ekonomiskās zonas ietvaros, izmantojot iepriekš rezervētus vilcienu ceļus;

(h) kontreileru kravu pārvadājumi iekšzemē un Eiropas Ekanomiskāszonas ietvaros;

(i) citi kravu pārvadājumi, izņemot starptautisko 1520 kustību, izmantojot iepriekš rezervētus vilcienu ceļus;

LRN izvērtē uzcenojumu nozīmi konkrētos tirgus segmentos, kā arī izvērtē nepieciešamību noteikto tirgus segmentu sīkākai iedalīšanai pēc pārvadātajām kravām vai pasažieriem, ja:

(a) pieteikumu iesniedzēji infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumos nosaka specifiskus infrastruktūras izmantošanas nosacījumus, kas ļauj tiem pielāgoties gala lietotāju vēlmēm (iegūstot papildus konkurences priekšrocības) vai pašu tehnoloģiskām neveiksmēm, un kas izraisa infrastruktūras pārvaldītājam izmaksas, kuras citādi būtu novēršamas un nav iekļaujamas infrastruktūras maksā;

(b) infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi uzlabo gala lietotāju pakalpojuma pasūtīšanas lēmuma pieņemšanas kritērijus salīdzinājumā ar konkurējošiem transporta veidiem un infrastruktūras tīkliem;

(c) var konstatēt tādas vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi un par kuriem Ministru kabinets atbilstoši Dzelzceļa likuma 11.panta vienpadsmitās daļas prasībām ir pieņēmis lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību.

LRN var piemērot šādus maksas diferencēšanas instrumentus:

Pārslodzes maksa: atspoguļo infrastruktūras jaudas nepietiekamību noteiktā infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos.

Šobrīd netiek piemērota.

Vides maksa: ņem vērā izmaksas, ko radījusi vilcienu satiksmes ietekme uz vidi.

Šobrīd netiek piemērota.

Projektu maksa: piemēro attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem, kuri nav paredzēti daudzgadu līgumā, bet kas palielina pieteikumu iesniedzēju darbības efektivitāti vai izmaksu lietderību, un, ja to citādi nevarēja vai nevarētu sasniegt.

Šobrīd netiek piemērota.

Atlaides: var piemērot divu veidu atlaides:

(1) apjoma atlaidi konkrētam tirgus segmentam, ja plānošanas periodā konkrētā tirgus segmenta pārvadājumu apjoms pārsniedz prognozējamo vilcienu kilometru apjomu;

(2) tīkla noslodzes optimizēšanas atlaidi konkrētā infrastruktūras daļā, kur konstatē, ka infrastruktūras jaudas pieprasījums nesasniedz optimālu noslodzi un kur, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, var konstatēt, ka atlaide var stimulēt infrastruktūras jaudas izmantošanu.

Esošā tīkla pārskata periodā tiek piemērota tīkla noslodzes optimizēšanas atlaide iecirknī Rēzekne – Daugavpils.

Tīkla darbības uzlabošanas maksa: var piemērot sankcijas par rīcību, kas traucē infrastruktūras darbībai, kompensācijas infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa pārvadātājiem, kam traucējumu dēļ rodas zaudējumi, un prēmijas, ja kavējums pārsniedz tīkla darbības uzlabošanas shēmā noteiktās pieļaujamās kavējumu robežas un, ja kavējumi ir izraisījuši citu dzelzceļa pārvadātāju vilcienu kavējumus.

Šobrīd infrastruktūras pārvaldītājs informāciju par kavējumiem un to cēloņiem uzkrāj, bet maksājumus par tiem nepiemēro.

Vispārēja informācija par maksas noteikšanu starptautiskajā 1520 kustībā

Lai pilnībā segtu radušās izmaksas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja LRN var noteikt lielāku maksu par pakalpojumiem attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.

Infrastruktūras maksu starptautiskajā 1520 kustībā aprēķina, no kopējās izmaksu bāzes nodalot izmaksas atbilstoši šāda veida pārvadājumu darbības rādītājiem. Izmaksas starptautiskajā 1520 kustībā katram no izmaksu parametriem aprēķina kā šo parametru izmaksu reizinājumu ar attiecīgā parametra vilcienu kilometru, vagonu skaita un bruto tonnu kilometru darbības rādītāju starptautiskajā 1520 kustībā.

Infrastruktūras maksu starptautiskajā 1520 kustībā nosaka kā 2 komponenšu  maksu atbilstoši nobrauktajiem vilcienu km un vilcienu skaitam un tā ietver šādas izmaksas:

(1) infrastruktūras, kas nodrošina minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, uzturēšanas, atjaunošanas un vilcienu kustības vadības izmaksas vienam nobrauktajam vilcienu kilometram (uzturēšanas un atjaunošanas komponente);

(2) infrastruktūras, kas nodrošina piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, uzturēšanas un kustības vadības izmaksas viena vilciena pārvadājumu nodrošināšanai (mezglu komponente).

Tirgus segmentos ar iepriekš rezervētiem vilcienu ceļiem infrastruktūras maksu izsaka kā abu maksas komponenšu apvienojumu, kas izteikts kā vidējā maksa par attiecīgā tirgus segmenta 1 vilcienu kilometra darbības rādītāja vienību. Iepriekš rezervētus vilcienu ceļus piesaka vismaz 15 dienas pirms kārtējā kalendārā mēneša 1.datuma, un par pieteikto vilcienu ceļu skaitu piemēro sākotnējo maksājumu 10% apmērā no konkrētā tirgus segmenta maksas. Gala maksājumu par faktiski rezervēto vilcienu ceļu izmantošanu piemēro faktiskajam pārvadātājam 90% apmērā no konkrētā tirgus segmenta maksas.

Maksas lielumus katram maksas parametram starptautiskajā 1520 kustībā konkrētam tirgus segmentam aprēķina, vidējo tiešo izmaksu vērtībai pievienojot konkrētā tirgus segmenta maksas palielinājumu. Maksas palielinājums tiek noteikts atbilstoši konkrētā izmaksu parametra pilno un tiešo izmaksu starpībai, kas reizināta ar tirgus vērtējuma koeficientu mcb (“market can bear”), kas raksturo tirgus situācijā pieļaujamo maksas palielinājuma līmeni konkrētā tirgus segmentā. Pilnajās izmaksās finansēšanas izmaksas tiek aizvietotas ar sapratīgas peļņas normu.

Mezglu komponentes maksu par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, sadala starp pārvadātāju, kas veic pārvadājumus pierobežas iecirkņos (Daugavpils – Indra – Valsts robeža, Rēzekne – Zilupe – Valsts robeža, Valsts robeža – Kārsava – Rēzekne, Daugavpils – Kurcums – Valsts robeža, Valsts robeža – Eglaine – Daugavpils) vai caur robežstacijām (Meitene, Lugaži un Reņģe) un vilciena sastāva nākamo pārvadātāju, jā tāds ir, kas turpina kustību no Jelgavas, Šķirotavas, Rēzeknes un Daugavpils stacijām, ievērojot maksas noteicēja noteikto proporciju, ko aprēķina kā attiecību starp pārskata perioda vilcienu kilometru skaita summu šajos pierobežas iecirkņos pret pārskata perioda vilcienu kilometru skaita summu pārējā infrastruktūras tīkla daļā starptautiskajā 1520 kustībā.

Ja pierobežas iecirkņos pārvadājumus Latvijā licencētu pārvadātāju uzdevumā veic trešo valstu izcelsmes pārvadātājs, kam nav noslēgts līgums par infrastruktūras izmantošanu, tad maksas lielumus šajos iecirkņos piemēro vilciena sastāva nākamajam pārvadātājam, kas turpina kustību no Rēzeknes vai Daugavpils stacijām, bet, ja pārvadājumos iesaistīti vairāki pārvadātāji, maksas lielumu sadala starp pārvadātājiem, kuru uzdevumā šādi pārvadājumi tika veikti, tas ir, pirmajam pārvadātājam, kas turpina kustību no Rēzeknes vai Daugavpils stacijām, izrakstot rēķinu pārējiem pārvadātājiem atbilstoši katra pārvadātāja vagonu skaita proporcijai konkrētajā vilcienā un veicot savstarpējus norēķinus.

Ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms infrastruktūras maksas publicēšanas termiņa pieteikumu iesniedzēji un infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz LRN pierādījumus, ka  dažādiem infrastruktūras izmantošanas veidiem vērtēšanas kritēriji nav līdzvērtīgi,  tirgus situācija neļauj segt spēkā esošo infrastruktūras maksu vai pastāv konkrēti tirgus segmenti, kuros pārvadātāji attiecīgajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt pakalpojumus. LRN izvērtē nepieciešamību pakalpojumu sīkākai sadalīšanai tirgus segmentos pēc pārvadātajām kravām vai atbilstoši maksas aprēķināšanas shēmas 3.pielikumā ietvertajiem kritērijiem.

Šobrīd starptautiskajā 1520 kustībā pakalpojumi ir iedalīti šādos tirgus segmentos:
(1) konteinerkravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā;
(2) akmeņogļu kravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā;
(3) citi kravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā.

Maksāšanas noteikumi starptautiskajā 1520 kustībā tiek piemēroti, ievērojot maksas iekasēšanas shēmā ietvertos pamatprincipus kravu kustībā, bet maksu piemērojot starptautiskajai 1520 kustībai noteiktajām maksas komponentēm un atbilstošajiem vilcienu km un vilcienu skaita darbības rādītājiem.

Maksas aprēķināšanas shēmas 6.pielikumu attiecībā uz maksas aprēķināšanas un maksāšanas noteikumiem starptautiskajā 1520 kustībā LRN publicē savā mājaslapā internetā vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās infrastruktūras maksas stāšanās spēkā un dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā neiekļauj.