AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam. Šajā sadaļā Jūs varat atrast informāciju par:
Dažādu transporta veidu radīto emisiju apjoms
Dzelzceļš ir drošākais un videi draudzīgākais sauszemes transports, un tas spēlē būtisku lomu Eiropas zaļās mobilitātes pārveides procesā. Pašlaik vispārējie transporta emisijas veido aptuveni 25% no ES kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai pretotos klimata pārmaiņu draudiem, Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatam neitrālo kontinentu, ieviešot Eiropas Zaļo darbības plānu. Viens no galvenajiem šī plāna mērķiem ir līdz 2030. gadam sasniegt 55% samazinājumu neto siltumnīcefekta gāzu emisijās. Eiropas Zaļā darbības plāna neatņemama daļa ir Ilgtspējīgā un Viedā Mobilitātes Stratēģija un saistītais darbības plāns, kurā ietilpst 82 iniciatīvas 10 galvenajās darbības jomās, katram ar konkrētiem pasākumiem. Stratēģija kalpo kā vadlīnija nākamajiem gadiem, lai sasniegtu 90% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu transportā līdz 2050. gadam, un tā ir balstīta uz mērķiem izveidot ilgtspējīgu, viedu un izturīgu mobilitātes sektoru.
Dzelzceļa transportam radīto emisiju ziņā ir priekšrocības, salīdzinājumā ar citiem sauszemes transporta veidiem, tādēļ nākotnē valstij būtu arvien vairāk jāvelta uzmanība šāda veida pārvadājumu veicināšanai, radot ekonomiskus stimulus un padarot pieejamāku un ekonomiski izdevīgāku dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tostarp samazinot piekļuves maksas infrastruktūrai. Transporta radītais gaisa piesārņojums raksturo dažādu transporta veidu ilgtspēju un sabiedrībai radītās sociālās izmaksas atkarībā no tā ietekmes uz vidi. Dinamika rāda, ka CO2 izmešu daudzums no dažādu transporta veidu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms samazinās
Vilcienu kustības dinamika Baltijas valstīs
Vienmērīga un optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas intensitāte ir priekšnosacījums tās darbības un finansēšanas plānošanai ilgtermiņā, tādēļ ir svarīgi veicināt tās efektīvu izmantošanu un nodrošināt izmaksu ziņā konkurētspējīgus pasažieru un kravu pārvadājumus. Kravu pārvadājumu proporcija kaimiņvalstīs liecina par labāku tirgus nākotnes situācijas prognozējamību, savukārt Latvijā tirgus situācija lielā mērā ir atkarīga no politiskiem procesiem ārvalstīs. Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir relatīvi augstāks pieprasījums, taču joprojām pastāv nozīmīgs pasažieru pārvadājumu izaugsmes potenciāls, pieaugot pakalpojuma kvalitātei un pieejamībai nākotnē.
Dažādu transporta veidu izmantošanas īpatsvara salīdzinājums
Satiksmes trokšņa līmenim pakļauto cilvēku skaits
Paredzams, ka nodrošinot ekonomiskus stimulus dzelzceļa pārvadājumu veicināšanai lielākā intensitātē, paaugstinātam trokšņa līmenim pakļauto cilvēku skaits būtiski nepieaugtu