AS “LatRailNet” piedāvā ieskatu PRIME KPI dzelzceļa darbības rādītāju pārskatā par 2020. gadu

2020. un 2021. gada periods dzelzceļa nozarei bijis visai sarežģīts un izaicinājumiem bagāts. Transports bija viena no Covid-19 pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm. Lai gan kravu pārvadājumi krīzes laikā ir parādījuši zināmu noturību, pasažieru mobilitāte ir ievērojami samazinājusies. Krīzes kulminācijas laikā vairākās valstīs pasažieru skaits samazinājās par vairāk nekā 90%, un daudzi starptautiskie savienojumi tika pārtraukti.

Aizvien ES ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģija pamatā ir balstīta uz to, lai padarītu transporta sistēmu videi nekaitīgāku un atbalstītu digitālo pārveidi, vienlaikus izvirzot šo mērķu sasniegšanu līdz 2050.gadam, lai dzelzceļa transports kļūtu par pievilcīgu alternatīvu citiem videi nedraudzīgākiem transporta veidiem attiecībā gan uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. ES mērķis ir divkāršot kravu pārvadājumu apjomus un trīskāršot apjomus ātrgaitas satiksmē, kā arī pabeigt pilnībā funkcionējošu, multimodālu Eiropas transporta Tīklu (TEN-T) ilgtspējīgai un viedai ātrgaitas transporta savienojamībai.

PRIME KPI pētījuma rezultāti par darbības rādītājiem 2020.gadā Eiropā īsumā:

• dažādu dalībvalstu dzelzceļa tīklu sliežu ceļu kopējais garums svārstās starp 670 un 55 400 kilometriem;
• dalībvalstu tīklu vidējais blīvums ir 58 galveno sliežu ceļu kilometri uz 1000 km2;
• 11 infrastruktūras pārvaldītāji ekspluatē ātrgaitas līnijas ar ātrumu, kas pārsniedz ≥ 200 km/h;
• dzelzceļa pasažieru pārvadājumi veido 1% līdz 20% no kopējā pasažieru pārvadājumu apjoma dažādos transporta veidos, savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumi ir robežās no 0,6% līdz 74% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma ar dažādiem transporta veidiem;
• pozitīvus rādītājus pasažieru pārvadājumos pārskata periodā uzrāda vairāk kā divas trešdaļas no ES valstīm;
• kravu pārvadājumu apjoms ir samazinājies 11 valstīs;
• izmantošanas pakāpe uz galveno sliežu ceļa kilometru dienā svārstās no 7 līdz 65 pasažieru vilcieniem un no 0,4 līdz 18 kravas vilcieniem;
• dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars Baltijas valstīs ir ievērojami augstāks nekā pārējā ES valstīs. Latvijā no kopējā sauszemes kravu apjoma dzelzceļš veido 74%, bet Lietuvā 68%.

ES mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm piešķirtā finansējuma mehānisma pārredzamību, vienlaikus izstrādājot piemērotus stimulus, lai nodrošinātu labāko pieejamo esošo līdzekļu un jaudas izmantojumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu dzelzceļa telpu, paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas nodalīšanu no dzelzceļa pārvadājumu darbības, kā arī optimizēt izdevumus un pārvaldītāju ienākumus no dažādiem avotiem (tai skaitā piekļuves maksas un valsts finansējumu). Maksu noteikšanas sistēmai jāparedz princips, ka maksa, ko maksā par vilciena pakalpojumu sniegšanu, sedz tiešās izmaksas, kas rodas šādas darbības rezultātā, vienlaikus ļaujot samērīgiem papildu uzcenojumiem un maksām atgūt fiksētās izmaksas.

2020. gadā ir piedzīvots līdz šim nepieredzēts tīkla darbības apjomu samazinājums. Tīkla noslodzes samazināšanās ietekmējusi gan pasažieru vilcienu, gan kravas vilcienu noslogojumu. Ieņēmumi uz vienu galveno sliežu ceļa kilometru 2020. gadā ir strauji samazinājušies, un samazinājuma rādītāji svārstās no 3 līdz 47%.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju darbības izdevumu līmenis vidēji svārstās no EUR 60 000 līdz EUR 225 000 uz 1 galveno sliežu ceļu kilometru gadā, un no 2016. – 2020.gadam tas saglabājies relatīvi stabils;
• vidējie kapitālizdevumi ir EUR 127 000 uz vienu galveno sliežu ceļa kilometru gadā ar standarta novirzi EUR 70 000 eiro, un laika posmā no 2016. – 2020. gadam tie uzrāda augstākās svārstības;
• saimnieciskās darbības ieņēmumi svārstās no EUR 0,3 līdz EUR 45, kas vidēji ir EUR 5 par vienu vilciena kilometru.

Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai ir nepieciešams finansējums, kas atvēlēts jaunas infrastruktūras veidošanai, esošo aktīvu nomaiņai, kā arī aktīvu bāzes uzturēšanai un ekspluatācijai. PRIME dalībnieki informē par 4 rādītājiem, kas attiecināmi uz izmaksām (darbības izdevumi, kapitālizdevumi, uzturēšanas izdevumi, atjaunošanas izdevumi) un 6 rādītājiem, kas attiecināmi uz ieņēmumiem (saimnieciskās darbības ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos, ceļu piekļuves maksas, maksas par nepieejamību, kopējais valsts finansējums, valsts finansējums darbības izdevumiem un valsts finansējums kapitālizdevumiem ).

Infrastruktūras pārvaldītāju mērķis ir nodrošināt drošu dzelzceļa transportu un pārvietošanos ar to. Lai saglabātu un patstāvīgi uzlabotu dzelzceļa drošību visā ES, ir izstrādāts tiesiskais regulējums saskaņotai pieejai dzelzceļa drošības jomā. ES mērķis ir saglabāt un tālāk attīstīt augstus drošības standartus. Saskaņā ar Ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģiju līdz 2050.gadam, bojāgājušo skaitam jābūt tuvu nullei attiecībā pret visiem transporta veidiem.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• vidēji katru gadu ir notikuši 0,3 nozīmīgi negadījumi un 0,3 nopietni ievainotie vai bojāgājušie uz 1 milj. vilcienu km;
• vairāk kā pusei no dzelzceļa uzņēmumiem tika paaugstināti drošības rādītāji;
• infrastruktūras pārvaldītāju organizētie drošības pasākumi ir nodrošinājuši tendenci negadījumu skaitam samazināties.

Tā kā infrastruktūras pārvaldītāji ES strādā dažādos apstākļos, jaunāko ES valstu infrastruktūras pārvaldītāji Austrumeiropā joprojām atrodas savu dzelzceļa tīklu modernizācijas un modernizācijas posmā. Sākotnējie nosacījumi bija atšķirīgi ne tikai attiecībā uz aktīvu nosacījumiem un tehnisko drošības aprīkojumu, bet arī drošības politikām.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu (European Green Deal - Eiropas Komisijas politisko iniciatīvu kopums) ES plāno līdz 2050.gadam padarīt Eiropu klimata ziņā neitrālu. Saskaņā ar ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ir nepieciešams nodrošināt visu transporta veidu ilgtspējīgumu, ilgtspējīgām transporta alternatīvām vajadzētu būt plaši pieejamām, plānotam kolektīvam braucienam, kas nepārsniedz 500 km, līdz 2030. gadam ES jābūt oglekļa neitrālam. Dzelzceļam ir jāturpina sliežu ceļa elektrifikācija vai jāizmanto zaļās alternatīvas dīzeļdegvielai, ja elektrifikācija nav iespējama. TEN-T pamattīkls ir jāelektrificē līdz 2030. gadam, visaptverošs tīkls līdz 2050. gadam.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• jau šobrīd Eiropā dzelzceļu tīkls lielākoties ir elektrificēts, kopumā vidēji sasniedzot 72% un saglabājies salīdzinoši stabils laika posmā no 2016.–2020.gadam;
• Elektrovilcienu īpatsvars kopējā vilcienkilometru apjomā ir aptuveni 82%;
• Lai gan elektrifikācijas pakāpe cieši korelē ar elektrību darbināmu vilcienu īpatsvaru, elektrificētos tīklus 100% apmērā neizmanto visi infrastruktūras pārvaldītāji;
• Dīzeļvilcienu īpatsvars kopējā vilcienkilometru apjomā ir aptuveni 17%.

Lai gan dzelzceļš ir videi draudzīgākais transporta veids, tomēr ir svarīgi, lai tas arī turpmāk kļūtu “zaļāks”, tādejādi vairāk elektrificējot dzelzceļu un paredzot zaļāku alternatīvu dīzeļdegvielas izmantošanai, kur elektrifikācija nav iespējama.

Katra infrastruktūras pārvaldītāja mērķis ir uzlabot pasažieru un kravas dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti un palielināt to precizitāti. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka mērķus un uzrauga to realizēšanu, lai izstrādātu atbilstošas darbības un novērtētu to efektivitāti. ES tiesību aktos ir noteikti pamatprincipi traucējumu mazināšanai. Infrastruktūras tarifikācijas shēmām būtu jāmudina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītāju samazināt traucējumus un uzlabot dzelzceļa tīkla darbību, izmantojot tīkla darbības uzlabošanas shēmu.

PRIME KPI apakšgrupā ir izstrādātas vienotas definīcijas, lai uzlabotu izpildes pasākumus traucējumu mazināšanai, piemēram, pasažieru vilcienu punktualitāti mēra ar slieksni 5:29 min, bet kravas vilcienu punktualitāti mēra ar slieksni 15:29 min.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• pasažieru vilcienu precizitātes rādītāji Eiropā laikposmā no 2016. – 2020.gadam ir uzlabojušies, turpretim kravas vilcienu punktualitāte liecina par nelielu precizitātes samazinājumu šajā laikposmā;
• infrastruktūras pārvaldītāji Eiropā izraisa vidēji 5 min kavējumus uz 1000 vilcienu kilometriem.
• vidēji 700 infrastruktūras bojājumu vienību uz tūkstoš galveno sliežu ceļu kilometriem gadā, izraisījušas aizkavēšanos vidēji par 69 minūtēm uz vienu kļūmi/bojājumu.

Infrastruktūras pārvaldītāji izraisa tikai 20–30% vilcienu kavējumu apjoma. Laikā no 2019. gada līdz 2020. gadam infrastruktūras pārvaldītāja izraisīto vilcienu atcelšanas īpatsvars vairumam infrastruktūras pārvaldītāju krasi samazinājās, un samazinājuma rādītājs bija robežās no 4% līdz 100%. Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka vilcienu satiksmes precizitātes vērtības ir visas infrastruktūras un vilcienu ekspluatācijas sistēmas rezultāts, un tās nevar izskaidrot tikai ar īstermiņa ietekmi, piemēram, samazinātu izmantošanu. Eiropā ir uzlabojumi vilcienu precizitātē gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos, reģistrēta pasažieru vilcienu punktualitātes uzlabošanās ar pieauguma tempiem robežās no 1% līdz 4%. Gandrīz visi infrastruktūras pārvaldītāji laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam arī uzlaboja kravas vilcienu precizitāti, kas pieauga no 1% līdz 17%.

Veiksmīgai infrastruktūras pārvaldītāju darbībai un attīstībai, ņemot vērā Eiropas līmenī noteiktos politikas mērķus, proti, Eiropas zaļo kursu un Ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģiju, infrastruktūras pārvaldītāji veiksmīgi sadarbojas, vienlaikus uzlabojot tīkla darbību. Uzlabošanas rezultātā ir redzami būtiski panākumi, tostarp pozitīvas pārmaiņas drošības jomā, dīzeļvilcienu skaita samazināšanās, pasažieru vilcienu darbības apjomu pieaugums un pasažieru pārvadājumu procentuālā īpatsvara pozitīva attīstība. Neskatoties uz pozitīvajiem rādītājiem ir jāturpina attīstīt veiksmīgu dzelzceļa infrastruktūras darbību.

Digitalizācija ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas Ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģijas pīlāriem. Tas ir neaizstājams virzītājs visas sistēmas modernizācijā, padarot to vienotu un efektīvu. ERTMS galvenie mērķi ir palielināt drošību, jaudu un savietojamību, saskaņot automātiskās vilcienu kontroles un sakaru sistēmas visā Eiropas dzelzceļu tīklā un darboties kā pamatelementam dzelzceļa tīkla digitalizācijā. ERTMS tehniskā informācija ir noteikta CCS SITS (ControlCommand and Signaling Technical Specification for Interoperability). Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA) ir ERTMS sistēmas uzraugošā iestāde, kas ir atbildīga par savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu. Pamatojoties uz pārskatīto TEN-T regulu no 2021. gada decembra, TENT-T tīklu plānots aprīkot pakāpeniski trīs posmos: 2030. gadā pamattīklam, 2040. gadā paplašinātajam pamattīklam un 2050. gadā visaptverošajam tīklam. Pamattīkls un paplašinātais pamattīkls kopā veido Eiropas transporta koridorus, kas ir tīkla stratēģiskākā daļa ar augstāko ES pievienoto vērtību.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• ERTMS tīkla paplašināšanās ir ļoti neviendabīga;
• ERTMS sistēma ir nodrošināta aptuveni 9% no visiem grupas dzelzceļa tīkla sliežu ceļiem;
• Paredzams, ka līdz 2030. gadam visā ERTMS tiks ieviests aptuveni 38 % dzelzceļa tīkla.
• ATP (Automatic Train Protection) sistēmas nodrošinājums vidēji tīklā ir 52%.