Par TEN-T
Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network, turpmāk TEN-T) ir izveidots ar mērķi attīstīt saskaņotu, efektīvu, multimodālu un augstas kvalitātes transporta infrastruktūru visā Eiropas savienībā (turpmāk – ES). TEN-T ietilpst dzelzceļi, iekšējie ūdensceļi, tuvsatiksmes kuģošanas ceļi, ceļi, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas un termināļus.
TEN-T veicina efektīvu pasažieru un preču pārvadāšanu, nodrošina piekļuvi darbavietām un pakalpojumiem, kā arī veicina tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi. TEN-T stiprina ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un rada netraucētas pārrobežu transporta sistēmas bez fiziskiem trūkumiem, sastrēgumiem vai trūkstošiem posmiem. TEN-T mērķis ir arī samazināt transporta ietekmi uz vidi un palielināt tīkla drošību un noturību.
Detalizētu TEN-T iekļauto transporta koridoru izvietojumu shematiski var apskatīt šeit:
TEN-T ir veidots pēc objektīvas metodoloģijas. Kā noteikts šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos, TEN-T sastāv no diviem līmeņiem — pamattīkla un visaptverošā tīkla.
Pamattīkls ietver svarīgākos savienojumus, kas savieno lielākās pilsētas un mezglus, un tas ir jāpabeidz līdz 2030.gadam, kā arī tam jāatbilst augstākajiem infrastruktūras kvalitātes standartiem.
Visaptverošais tīkls savieno visus ES reģionus ar pamattīklu, un tas ir jāpabeidz līdz 2050.gadam.
Līdz ar saistošo TEN-T tiesību aktu pārskatīšanu kā starpposma atskaites punkts ir jāpievieno trešais līmenis — paplašinātais pamattīkls, kas jāpabeidz līdz 2040.gadam.
Atskats pirmsākumos
Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pirmos rīcības plānus par Eiropas transporta tīkliem pieņēma jau 1990.gadā.
Savukārt, TEN-T pamatnostādnes (vadlīnijas) tika pieņemtas tikai 1996.gadā.
2004.gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma virkni tiesību aktus par TEN-T attīstības pamatnostādnēm, kas bija fundamentālākās izmaiņas TEN-T politikā, lai pielāgotos ES paplašināšanai un no tā izrietošajām jaunajām satiksmes plūsmām.
2013.gadā TEN-T tīkls tika definēts trīs līmeņos ar 9 pamattīkla koridoriem.
2021.gadā EK nāca klajā ar priekšlikumiem jaunam tiesiskajam regulējumam par TEN-T pamatnostādnēm, rosinot izmaiņas atsevišķos pamattīkla koridoros, integrējot citos koridoros un izveidojot jaunus, saskaņotus koridorus (Baltijas–Melnā–Egejas jūra, Rietumbalkāni).
Tiesiskais regulējums
Galvenie ES tiesību akti, kas regulē TEN-T darbību ir:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regula Nr.1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr.661/2010/ES;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 7.jūlija Regula Nr.2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas Nr.1316/2013 un Nr.283/2014;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 22.septembra Regula Nr.913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem.
TEN-T un AS “LatRailNet”
Lai veicinātu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem un stiprinātu dzelzceļa lomu ilgtspējīgā transporta sistēmā, AS “LatRailNet” 2020.gadā kļuva par pilntiesīgu Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu koridora (Rail Freight Corridor North Sea-Baltic, turpmāk – RFC8) locekli.
Minētais dzelzceļa kravu koridors ir daļa no kopējā TEN-T tīkla.
RFC8 rīkotājvaldē (Management Board) kā pilntiesīga tās locekle ir AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja J.Hudenko.
AS “LatRailNet” ir saņēmusi akceptu no Satiksmes ministrijas iesaistīt AS “LatRailNet” izveidotajā darba grupā par TEN-T jautājumiem un attiecīga tiesiskā regulējuma izstrādi.
Jaunākās iniciatīvas tiesiskajā regulējumā
ES institūcijas ir nākušas klajā ar virkni iniciatīvu grozīt esošo tiesisko regulējumu. Kā pamatojums tām tiek minēta nepieciešamība pievērst īpašu uzmanību jaunai TEN-T politikas pārvaldības struktūrai un multimodalitātei, izvirzot vērienīgus mērķus, jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību.
Reaģējot uz Krievijas uzsākto agresiju pret Ukrainu, EK ir izstrādājusi priekšlikumus par labāku Ukrainas un Moldovas savienojamību ar ES, izmantojot Eiropas transporta koridorus, kuriem ir visaugstākā stratēģiskā nozīme ilgtspējīgu un multimodālu kravu un pasažieru transporta plūsmu attīstībā Eiropā.
Tāpat ir aktualizēti jautājumi par militāro mobilitāti, lai nodrošinātu ātru un netraucētu militārā personāla, materiālu un līdzekļu pārvietošanu ES un ārpus tās. Mērķis ir izveidot labi savienotu tīklu ar īsāku reakcijas laiku un drošu un elastīgu infrastruktūru.
Kā vienas no aktuālākajām ES iniciatīvām dzelzceļa transportā TEN-T ietvaros, kas attiecināmas arī uz Latviju un var būtiski ietekmēt esošo situāciju, var minēt:
1) savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju vairs nav prioritāri, pēdējo pārrobežu kilometru prioritāti jāsamazina no TEN-T pamattīkla uz vispārējo tīklu;
2) atšķirīgais sliežu ceļu platums no ES pamattīkla (1435mm) sliežu ceļiem apgrūtina dzelzceļa tīkla savietojamību un pat ietekmē to konkurētspēju. Tādēļ jābūvē jaunas vai paplašinātas pamattīkla (1435mm) dzelzceļa līnijas. ES dalībvalstīm ar atšķirīgu sliežu ceļu platumu būtu jānovērtē esošo dzelzceļa līniju migrāciju uz ES transporta koridoriem;
3) izolēts tīkls – dalībvalsts dzelzceļu tīkls vai to daļa ar sliežu ceļu platumu, kas atšķiras no ES nominālā sliežu ceļa platuma (1435 mm). Noteiktu standartu un prasību uzlikšana šādiem tīkliem vai to daļām nebūtu attaisnojama ekonomisko izmaksu un ieguvumu ziņā, ņemot vērā šādu tīklu specifiku, kas izriet no to atdalīšanas no citiem tīkliem ar citu sliežu platumu. Noteikti dzelzceļa standarti un prasības tādēļ nebūtu jāattiecina uz šiem tīkliem;
4) dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas (turpmāk – ERTMS) tiek izvietotas visaptverošajā tīklā līdz 2050.gadam, paplašinātajā pamattīklā līdz 2040.gadam un pamattīklā līdz 2030.gadam. Izvēršot ERTMS visaptverošajā tīklā, laika noteikšanas ziņā prioritāte būtu jāpiešķir līnijām, kas var veicināt drošu un efektīvu pārrobežu starptautisko dzelzceļa transportu;
5) ES dalībvalstīm jādara viss, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un kravas vilcieni šķērsotu ES dalībvalstu robežu līdz 25 min. un vilciens galamērķī vai pie ES ārējas robežas ierodas laikā vai ne vairāk kā ar 30 min. kavēšanos. Laika ierobežojumu nepiemērot, ja ir sliežu ceļu platuma maiņa;
6) dalībvalstīm jānodrošina, ka jebkura jauna paplašinātā pamattīkla dzelzceļa līnija un pamattīkls, paredz ES nominālo sliežu ceļa platumu (1435 mm). Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, kad 1435 mm sliežu ceļu platuma vilcieni var pārvietoties infrastruktūrā vēlākais līdz 2030.gadam pamattīklā un līdz 2040.gadam paplašinātajā pamattīklā;
7) dalībvalstis ar esošu dzelzceļu tīklu vai tā daļu ar atšķirīgu sliežu ceļa platumu no ES nominālā sliežu ceļa platuma (1435 mm) veic novērtējumu ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgās Regulas spēkā stāšanās dienas, nosakot esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros, iespējamo migrāciju uz ES nominālo sliežu ceļa platumu (1435 mm). Novērtējumu saskaņo ar kaimiņos esošām dalībvalstīm pārrobežu posmos. Tāpat dalībvalstis izstrādā migrācijas plānu, vēlākais vienu gadu pēc tā novērtējuma pabeigšanas;
8) infrastruktūras un investīciju plānošanas prioritātes, kas izriet no ES plāniem, iekļauj TEN-T pirmajā darba plānā, kurā dzelzceļa kravu līniju sliežu ceļa platums atšķiras no ES nominālā sliežu ceļa platuma (1435 mm).
AS “LatRailNet”
Juridisko un administratīvo lietu direktors J.Šulcs