Nedēļas garumā, laikā no 8. – 12. jūlijam Eiropas Universitātes institūtā Florencē, Itālijā norisinājās vairāki nozīmīgi starptautiskie pasākumi, kas veltīti transporta nozares regulēšanas jautājumiem.
Šīs nedēļas laikā notika arī divas akadēmiskās transporta nozares regulēšanas konferences ar ievirzi dzelzceļa un aviācijas transportā, kā arī Eiropas Universitātes institūta vasaras skola, kuros piedalījās transporta nozares profesionāļi, pētnieki, valsts un regulatīvo iestāžu, aģentūru, Eiropas Savienības institūciju, nevalstisko organizāciju un nozares asociāciju pārstāvji. AS “LatRailNet” šajos pasākumos pārstāvēja Infrastruktūras maksas noteikšanas pārvaldes direktors M.Andiņš.
Virzoties uz vienotu Eiropas transporta telpu, transporta un mobilitātes nozare turpina saskarties arvien ar jaunām tendencēm saistībā ar klimata pārmaiņām un digitalizāciju, kas vienlaikus rada izaicinājumus un iespējas nozarei. Transports rada 30% no siltumnīcefekta gāzu emisijām un tā izdevumi ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām iedzīvotāju patēriņa grozā, tādēļ transportam ir centrāla loma Eiropas klimata, enerģētikas un izaugsmes jomās. Pasākumu dalībnieki nedēļas garumā dažādos formātos apsprieda tirgus regulēšanas tendences, digitalizācijas, dekarbonizācijas un ilgtspējas jautājumus.
Ņemot vērā atšķirīgus nacionālos dzelzceļa jomas regulējumus dalībvalstīs, infrastruktūras kapacitātes ierobežojumus, dzelzceļa tīklu sadrumstalotību, augstās izmaksas, digitalizācijas nepietiekamību un nacionālo dzelzceļa uzņēmumu dominanci tirgū, virzībai uz vienotu dzelzceļa telpu ir nepieciešama daudzpusīga pieeja, kas ietver infrastruktūras, ritekļu un tehnisko sistēmu harmonizēšanu, nodrošinot savietojamību un drošību. Vienotu regulējumu izstrāde un ieviešana var mazināt sadrumstalotību un veicināt godīgu konkurenci starp dažādiem transporta veidiem. Palielinot ieguldījumus infrastruktūrā un veicinot inovatīvas tehnoloģijas, var tikt uzlabota kapacitāte un efektivitāte un samazinātas izmaksas. Digitalizācijas veicināšana visā nozarē var uzlabot darbības efektivitāti un savienojamību. Konkurences veicināšana tirgū nodrošinās pieejamākus pakalpojumus un inovācijas, veicinot vienotu, integrētu dažādu transporta veidu un kopējās transporta efektivitātes pieaugumu.
Nozīmīga loma nākotnes transporta attīstībā ir multimodalitātes veicināšanai, integrējot dažādus transporta veidus, kas ļaus samazināt izmaksas, emisijas, gaisa piesārņojumu, sastrēgumus un negadījumus, vienlaikus veicinot tehnoloģisko progresu. Dažādu transporta veidu integrācija sniegs neatsveramus ieguvumus galapatērētājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī nodrošinās taisnīgu konkurenci starp dažādiem transporta veidiem, līdzsvarojot ārējo izmaksu ietekmi.
Digitālās tehnoloģijas un rīki ir būtiski efektīvi funkcionējošas un izmaksu ziņā ilgtspējīgas un drošas mobilitātes un transporta veicinātāji. Mobilitātes datu koplietošana šobrīd sastopas ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp nevēlēšanos dalīties ar datiem drošības un konkurences apsvērumu dēļ, kā arī uzticības trūkumu starp dažādām iesaistītajām pusēm. Dažādība un neviendabība starp ieinteresētajām pusēm, transporta veidiem un datu veidiem vēl vairāk sarežģī datu koplietošanas procesu, radot sadrumstalotību un savietojamības trūkumu. Viens no šīs pieejas galvenajiem elementiem ir kopējās Eiropas mobilitātes datu telpas izveide, kas atvieglos piekļuvi esošajiem un nākotnes transporta un mobilitātes datu avotiem un to koplietošanu, veicinot nozares efektivitātes celšanu, kā arī pārrobežu pasažieru un kravu multimodalitātes veicināšanu.
Eiropas Savienība virzās uz to, lai tās klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politika līdz 2030.gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu un padarītu Eiropas zaļo kursu par realitāti. Transporta nozarē tas nozīmē nozīmīgas pārmaiņas, paredzot emisiju samazināšanu pat par 90%. Vienlaikus karadarbība Ukrainā priekšplānā ir izvirzījusi enerģētiskās drošības problēmas, vēl vairāk uzsverot nepieciešamību paātrināt Eiropas pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem. Transporta nozare turpinās veikt nepieciešamos ieguldījumus videi nekaitīgās tehnoloģijās, ilgtspējīga kurināmā un degvielas izmantošanā, kā arī kopējās darbības efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā.