AS “LatRailNet” piedāvā ieskatu jaunākajā PRIME KPI dzelzceļa darbības rādītāju pārskatā

Laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam dzelzceļa nozarei būtiskus izaicinājumus radīja COVID-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu, ietekmējot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Pasažieru vilcienu aktivitāte piedzīvoja krasu kritumu 2020.gadā, ieviešot ierobežojošus ceļošanas pasākumus, taču līdz 2023.gadam tā atguvās līdz pirms-pandēmijas līmenim, dažās valstīs to pat pārsniedzot. Kravu pārvadājumi laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam piedzīvoja vidējo gada kritumu par 1,4%, un šo lejupslīdi pastiprināja Krievijas karš pret Ukrainu, kas īpaši ietekmēja kravu pārvadājumus Baltijas valstīs. Punktualitāte un tīkla izmantošana uzrādīja negatīvu korelāciju: 2020.gadā, samazinoties satiksmei, punktualitāte sasniedza augstāko līmeni, taču līdz 2023.gadam tā nepārtraukti samazinājās, atgriežoties pirms-pandēmijas līmenī. Kaut arī investīcijas infrastruktūrā ilgtermiņā palielina tīkla kapacitāti, notiekošie būvniecības projekti īstermiņā samazina infrastruktūras jaudu, kas vēl vairāk pasliktina punktualitāti un intensificē darbības vājās vietas.

PRIME KPI pētījuma rezultāti par darbības rādītājiem 2023.gadā Eiropā īsumā:

• vairumā valstu 2022.gadā tika sasniegts pirms-pandēmijas līmenis pasažieru dzelzceļa pārvadājumu modālajā daļā un dažās valstīs, piemēram, Slovēnijā, Francijā, Polijā un Zviedrijā, šie rādītāji pat tika pārsniegti;
• kravu pārvadājumu modālā daļa Baltijas valstīs ir ievērojami augstāka nekā pārējā ES, taču šis rādītājs ir ievērojami samazinājies, kas atspoguļo izmaiņas ekonomiskajos un politiskajos apstākļos reģionā;
• infrastruktūras tīklu vidējais blīvums Eiropā ir 59 galveno sliežu ceļa kilometri uz 1000 km² (augstākais līmenis Beļģijā, Nīderlandē, Šveicē un Vācijā);
• ātrgaitas vilcienu aktivitāte apskatāmajā periodā vidēji pieauga par 2,2%;
• tīkla izmantošanas intensitāte ir augstāka mazākās valstīs ar augstu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, Nīderlandē, Šveicē un Dānijā.

Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam nominālā vērtībā ekspluatācijas izdevumi (OPEX) pieauga par 19%, savukārt kapitālizdevumi (CAPEX) palielinājās daudz straujāk – par 43%. Koriģējot datus atbilstoši inflācijai, OPEX faktiskajā jeb reālajā izteiksmē samazinājās par 6%, bet CAPEX saglabāja pozitīvu, lai gan mērenāku pieaugumu 14% apmērā. Sliežu ceļu piekļuves maksu ieņēmumi nespēja sekot līdzi inflācijai, un reālajā izteiksmē 2023.gadā tie bija par 19% zemāki nekā 2019.gadā, lai gan nomināli tie pārsniedza pirms-pandēmijas līmeni par 3%. Kopējais publiskais finansējums infrastruktūras pārvaldītājiem nomināli palielinājās par 46%, kas pēc inflācijas korekcijas atspoguļo reālo pieaugumu par 22-23%. 2023. gadā vidējie ekspluatācijas izdevumi sasniedza EUR 127 000 uz galveno sliežu ceļa km, turpretim vidējie kapitālizdevumi bija EUR 171 000 uz galveno sliežu ceļa km.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam ekspluatācijas izdevumi pielāgoti inflācijai (reālajā izteiksmē) piedzīvoja vidējo gada samazinājumu par 1,7%;
• kapitālizdevumi, neraugoties uz inflācijas spiedienu, reālajā izteiksmē uzrādīja vidējo gada pieaugumu par 3,4%, atbalstot pieaugošu liela mēroga atjaunošanas un uzlabošanas projektu skaitu;
• reālais publiskā finansējuma pieaugums par 22–23% bija kritiski svarīgs infrastruktūras pārvaldītāju stabilai finansēšanai, ņemot vērā, ka sliežu ceļu piekļuves maksu ieņēmumi reālajā izteiksmē samazinājās par 19%;
• lai gan uzturēšanas un atjaunošanas izdevumi nomināli palielinājās par 25%, pēc inflācijas korekcijas tika konstatēts tikai 5% reālais pieaugums;
• sliežu ceļu piekļuves maksu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos (izņemot dotācijas) šajā periodā samazinājās no vidēji 76% līdz 70%.

Kopējais drošības līmenis pārskata periodā no 2019. līdz 2023.gadam pazeminājās, jo 2023.gadā palielinājās negadījumu skaits. Būtisku negadījumu skaits vidēji pieauga par 4,4%, bet bojā gājušo un svērto smago ievainojumu skaits pieauga par 3,8%. Kaut arī negadījumu skaits valstu starpā ievērojami atšķiras, bet vidēji tika reģistrēti 0,4 būtiski negadījumi uz 1 milj. vilcienu km gadā. Ņemot vērā pieaugošo negadījumu skaitu, ir būtiski pastiprināt centienus dzelzceļa drošības uzlabošanai, lai uzturētu augstus drošības standartus.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• pārskata periodā vidēji tika reģistrēti 0,4 būtiski negadījumi un 0,2 bojā gājušie un smagi ievainotie (svērtā vērtība) uz 1 milj. vilcienu km katru gadu;
• negadījumi, kas saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, samazinājušies vidēji par 3,1% gadā;
• vidējais smagu ievainojumu un nāves gadījumu rādītājs bija 0,2 uz 1 milj. vilcienu km, tomēr rādītāji starp valstīm ir ar būtiskām atšķirībām;
• drošības līmeni ietekmē tādi faktori, kā infrastruktūras stāvoklis, tehnoloģiju izmantošana (piemēram, ERTMS), apmācība un sabiedrības informēšanas kampaņas;
• pēc zemākā līmeņa sasniegšanas 2022.gadā, incidenti, kas saistīti ar infrastruktūras pārvaldītājiem, 2023.gadā nedaudz palielinājušies.

Eiropas dzelzceļa tīkli pārsvarā ir elektrificēti, un infrastruktūras pārvaldītāju tīkla vidējais elektrifikācijas līmenis ir 71,5%. Laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam galveno sliežu ceļu elektrifikācijas līmenis uzrādīja stabilu, bet mēreni pozitīvu tendenci, palielinoties vidēji par 0,4% gadā. Vairāk nekā 82% no satiksmes tiek nodrošināti ar elektroenerģiju, savukārt dīzeļvilcienu īpatsvars samazinājās vidēji par 3,7%. Tīkla elektrifikācijas pakāpe cieši korelē ar elektriski darbināmu vilcienu īpatsvaru, lai gan elektrificētie tīkli netiek izmantoti pilnā apmērā. Infrastruktūras pārvaldītāji kļūst zaļāki arī enerģijas patēriņa ziņā, vidēji 51% no vilces enerģijas iegūstot no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• vidējais elektrifikācijas līmenis aptver 71,5% no visiem galvenajiem sliežu ceļiem, taču tas ievērojami atšķiras starp dažādiem pārvaldītājiem (robežās no 6% SBB Šveicē līdz 100% Lisea Francijā);
• vidēji 51% no kopējās vilces enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem avotiem, četri pārvaldītāji (Bane NOR, EVR, TRV un ProRail) ziņo par 100% atjaunojamu enerģijas izmantošanu vilcei;
• elektrovilcienu īpatsvars uzrādīja pieaugumu tīklos, kur iepriekš bija zems elektrifikācijas līmenis (piemēram, LDZ, LTGI un EVR);
• tīklu pārvaldītāju pašu uzturēšanas ritošā sastāva radītās CO2 emisijas vidēji ir 0,7 tonnas uz galveno sliežu ceļa km, šo rādītāju ietekmē tas, cik lielā mērā uzturēšanas darbi tiek veikti ar pašu ritošo sastāvu, nevis tiek nodoti ārpakalpojumā.

ES mērķis ir turpināt tīkla elektrifikāciju un izmantot zaļākas alternatīvas dīzeļdegvielai, kur elektrifikācija nav iespējama, paredzot, ka TEN-T pamattīklam jābūt elektrificētam līdz 2030. gadam.

Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam pasažieru vilcienu darbības precizitāte lielākajai daļai infrastruktūras pārvaldītāju samazinājās, vidēji samazinoties 1%. Punktualitātes rādītāji uzskatāmi sasniedza augstāko līmeni 2020.gadā, ko veicināja zemā vilcienu aktivitāte pandēmijas dēļ, taču pēc tam tie ir nepārtraukti kritušies, atgriežoties pirms-pandēmijas līmenī. Kaut arī investīcijas ilgtermiņā uzlabo tīkla kapacitāti, notiekošie būvniecības projekti īstermiņā mazina infrastruktūras jaudu un elastību, tādējādi vēl vairāk pasliktinot darbības precizitāti. Kravas vilcienu precizitāte (ar slieksni 15:29 minūtes) bija zemāka nekā pasažieru vilcieniem, sasniedzot vidēji 60%, un šajā periodā pusei pārvaldītāju tā uzlabojās, bet otrai pusei samazinājās. Vidēji infrastruktūras pārvaldītāji bija atbildīgi par 5 kavējuma minūtēm uz 1000 vilcienu km, un vidēji 21% no visiem vilcienu atcelšanas gadījumiem bija infrastruktūras pārvaldītāju izraisīti.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• PRIME ir noteikusi kopīgu punktualitātes definīciju: pasažieru vilcieniem precizitāte tiek mērīta ar slieksni 5:29 minūtes, savukārt kravas vilcieniem slieksnis ir 15:29 minūtes;
• intensīva tīkla izmantošana līdztekus ar notiekošajiem uzlabošanas projektiem ir radījusi darbības vājās vietas, un dažās kritiskajās sliežu sekcijās jau ir pārsniegti kapacitātes limiti, tādējādi intensificējot kavējumus;
• starp dažādiem pārvaldītājiem ir vērojama liela atšķirība punktualitātes rādītājos, ko daļēji nosaka atšķirīgas mērīšanas metodikas, piemēram, mērīšanas punktu blīvums tīklā un tas, vai tiek izmantoti tikai galapunkti;
• kravas vilcieni, kas bieži kursē starptautiskos un garos maršrutos, ir jutīgāki pret traucējumiem, īpaši naktī veikto uzturēšanas un atjaunošanas darbu dēļ, kas parasti tiek veikti, lai minimāli ietekmētu prioritāro pasažieru satiksmi.