AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam. Resursu izmantošanas efektivitātes sadaļā Jūs varat atrast informāciju par:

Transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība

Lasīt aprakstu

Transporta un uzglabāšanas nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem pārvadājumiem. 2024.gadā transporta nozares pievienotā vērtība saruka par 7,9%. Pārvadāto kravu apjomi samazinājās visos transporta veidos, ko noteica starptautiskajos pārvadājumos pārvadāto kravu apjomu kritums. Visstraujāk samazinājušies dzelzceļa kravu apjomi (-28,2%), bet autotransporta kravu pārvadājumi saruka (-3,1%) gan iekšzemes, gan starptautiskajos pārvadājumos. Ostās pārkrauto kravu apjoms samazinājās par 6,8%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē Baltijā kopumā ir vērojams nodarbināto skaita samazinājums (3,8%), lai gan Latvija uzrāda pieaugumu nodarbināto skaitā, Lietuvā un Igaunijā ir vērojams samazinājums, īpaši Lietuvā. 2024.gadā visaugstākais nodarbināto skaits transporta un uzglabāšanas nozarē bija Lietuvā, sasniedzot 95,3 tūkstošus darbinieku, kas ir par 9.8% mazāk nekā 2023. gadā. Latvijā nodarbināto skaits šajā nozarē palielinājās par 5.7%, sasniedzot 65,0 tūkstošus, Igaunijā nodarbināto skaits samazinājās par 2.6%, sasniedzot 48,6 tūkstošus.
Pēdējo 5 gadu laikā Lietuvā nodarbināto skaits ir samazinājies par aptuveni 7,7% (jeb 7,9 tūkstoši nodarbināto). Latvijā nodarbināto skaits kopš 2020.gada ir samazinājies par aptuveni 7,2% (jeb 5,0 tūkstošiem nodarbināto) līdz 65,0 tūkstošiem 2024. gadā, ar pastāvīgu samazinājumu kopš 2018. gada. Igaunijā situācija ir salīdzinoši stabila: pēc krituma 2020. gadā, nodarbināto skaits nedaudz pieauga 2021. gadā un 2022. gadā, bet atkal samazinājās 2023. gadā un 2024.gadā.
Pievienotā vērtība transporta un uzglabāšanas nozarē Baltijas valstīs uzrāda lejupejošu dinamiku. 2024.gadā pievienotā vērtība transporta un uzglabāšanas nozarē ir samazinājusies gan Igaunijā par 0.5% (līdz 1,786 miljardi EUR gadā) gan Latvijā par 3.1% (līdz 2,145 miljardi EUR gadā).
Vidējās personāla izmaksās uz vienu transporta un uzglabāšanas sektorā nodarbināto darbinieku vērojama augšupejoša attīstības dinamika visās Baltijas valstīs. 2024. gadā personāla izmaksas palielinājušās Igaunijā par 6,7% (sasniedzot 17,4 tūkst. EUR gadā), Latvijā +15.6% (14,8 tūkst. EUR gadā), Lietuvā +8,8% (14,8 tūkst. EUR gadā). Eiropas Savienībā (EU 27) vidējās personāla izmaksas uz vienu transporta nozarē nodarbināto palielinājušās par 4,7% un ir zemākās nekā Baltijas valstīs.
Maksā par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu personāla izmaksas veido lielāko īpatsvaru, tādēļ šāda tendence norāda uz iespējamu turpmāku ietekmi uz infrastruktūras maksas pieaugumu, kā palēnināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai būs nepieciešama infrastruktūras uzturēšanas procesu pilnveidošana.

Dzelzceļa kravu un pasažieru apgrozības intensitātes dinamika

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas