AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Minēto indikatoru kopa ir atlasīta no Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) un no Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam (TAP 2020), kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
Inducētais komerciālais sniegums
Monitoringā aplūkotie inducētā komerciālā snieguma rādītāji raksturo transporta pakalpojumu eksportu un Baltijas jūras ostu darbību. Latvijas ostas pēdējos gados piedzīvo pārkrauto kravu apjoma kritumu, kas ir saistīts ar Krievijas jau iepriekš pieņemto stratēģisko lēmumu Baltijas jūras piekrastē attīstīt savas ostas un novirzīt uz tām arvien lielāku kravu plūsmu.
Dažādu transporta veidu pakalpojumu īpatsvars kopējā pakalpojumu eksportā Latvijā, %
Nozīmīga pakalpojumu eksporta daļa allaž piederējusi transporta pakalpojumiem. Pakalpojumu eksports ietver vairākas sastāvdaļas. Ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, Latvijā nozīmīgu pakalpojumu ieņēmumu daļu nodrošina transports, kas savukārt sīkāk sadalāms pa dažādiem transporta veidiem.
Infografikā redzams, ka 2020.gadā dzelzceļa transporta veida īpatsvars veido 3,6% no valsts kopējā pakalpojumu eksporta, bet 2018.gadā šis rādītājs bija gandrīz uz pusi lielāks – 6,3%. Savukārt autotransporta pakalpojumu īpatsvars 2020.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu ir pieaudzis par 4%, bet jūras transporta pakalpojumu īpatsvarā nav vērojamas būtiskas izmaiņas.
Būtisku pienesumu ekonomikai lielā mērā ir veicinājušas Latvijas dabiskās priekšrocības jeb faktori, kas saistīti ar Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, t.i. Latvija atrodas pie jūras, kas dod iespēju attīstīt ostu darbību, un tā atrodas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kas ir izdevīga pozīcija tranzītpārvadājumiem, izmantojot ne tikai jūras pārvadājumus, bet attīstot arī dzelzceļu un autotransporta pārvadājumu tīklu.[1] Latvijas pakalpojumu eksportā pakāpeniski notiek strukturālas pārmaiņas. Vienkāršākus pakalpojumus, piemēram, pārvadājumus no punkta A uz punktu B, nomaina, piemēram, sarežģītu automatizētu loģistikas sistēmu izstrāde, kā arī kopumā komplicētāku un kvalitatīvāku transporta pakalpojumu piedāvājums.[2]
Baltijas jūras ostās pārkrauto kravu apjoms, milj.tonnas
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā līdz šim nodrošinājis aptuveni ceturto daļu no pakalpojumu eksporta un nozīmīgu daļu dzelzceļa pārvadājumu apjoma, tādejādi tas nodrošina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju starptautiskā mērogā, kā arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Eiropas ostu darbības apjomi pēdējos gados ir uzrādījuši stabilus rādītājus. Tomēr to nevar teikt par visām Eiropas ostām un Latvijas ostas diemžēl ir starp tām, kur drīzāk var runāt par darbības apjomu stagnāciju un kritumu. Jūras pārvadājumu lielvalsts godu stabili kopš 2015.gada ieņem Krievija ar Ust-Luga ostu. Ņemot vērā nozīmīgus ieguldījumus savu ostu infrastruktūras attīstībā, kā arī ievērojamos valsts dabas energoresursu krājumus, pēdējo gadu laikā Ust-Lugas ostā tika pārkrautas 586 miljonu tonnu kravas, savukārt Rīgas ostā tādā pašā laika periodā tika pārkrauts 201 miljons tonnu kravu.
Baltijas valstu ostas jau kopš cariskās Krievijas laikiem attīstījās kā Krievijas impērijas ārējās tirdzniecības punkti Baltijas jūrā, bet pēdējo gadu laikā šī situācija ir mainījusies, jo Krievija ir samazinājusi kravu apjomu uz citām valstīm, galvenokārt ogļu pārvadājumus. Krievija ir apņēmusies veikt savu ostu attīstību, lai kravu apjomus varētu virzīt caur savām ostām, tādejādi ievērojami samazinot pārkrauto kravu apjomu Baltijas valstīs. Papildus tam pašlaik tiek būvēts jauns komplekss „Lugaport”, kurā gadā varēs apstrādāt vēl vairāk nekā 23 miljonus tonnu dažāda veida preču. Jaunā termināļa pirmo kārtu paredzēts pabeigt 2023. gadā, un uz to tiks novirzītas tieši tās Krievijas eksporta kravas, kuras pašlaik tiek vestas caur Baltijas valstu ostām.[3]
Baltijas jūras ostās pārkrauto kravu apjoms, TEU
Jūras konteineru pārvadājumu pakalpojumiem raksturīga vidēja līdz augsta pievienotā vērtība, un šādi pakalpojumi dod nozīmīgu pienesumu ekonomikas izaugsmē, veicinot Baltijas valstu ostu attīstību kravu pārvadājumos. Regulāra prāmju satiksme savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt konteinerpārvadājumus uz daudzām citām Baltijas jūras ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā.
Pēdējo trīs gadu laikā, ieskaitot 2020.gadu Lietuva starp Baltijas valstīm ir uzrādījusi stabilus rādītājus konteinerkravu pārkraušanas apjomos. Rīgas ostā 2020.gadā tika pārkrauti 453,6 tūkst. TEU konteineru, kuru skaits salīdzinoši ar 2019.gadu ir nebūtiski sasniedzis mazāku pārkrauto konteineru apjomu. Lietuvas augstie rādītāji ir skaidrojami ar maršruta atvēršanu caur Ķīnu, tādejādi nodrošinot lielākus apjomus kravu pārvadājumos.[4] Pārliecinoši augstus rādītājus uzrāda Sanktpēterburgas osta, kurai ir vislielākais pārkrauto kravu apjoms un tai seko pārējās Krievijas ostas.
Tranzīts ir būtiska un neaizstājama Latvijas ekonomikas daļa, bet kravu apjomu samazinājums ir gandrīz neizbēgams – Krievija stiprina un ceļ savas ostas un uz tām pārvirza kravas, kas līdz šim vestas caur Baltijas valstīm. Līdz ar apjomu samazinājumu ostās šie faktori, neapšaubāmi, negatīvi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi kopumā: transporta un loģistikas nozare veido 8% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).[5] Pārvadājumu apjomu Baltijā galvenokārt ietekmē krasā ogļu kravu pārvadājumu samazināšanās, kā arī uz laiku apturētie Baltkrievijas naftas produktu pārvadājumi. Konteinerkravu segments joprojām cenšas tikt galā ar pandēmijas radīto krīzi – viscaur pasaulē ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu.[6]
[1]https://www.makroekonomika.lv/latvijas-tautsaimniecibas-asinsrite-transporta-nozare
[2]https://www.makroekonomika.lv/pakalpojumu-eksporta-nozime-latvijas-ekonomika
[3]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-latvijas-ostas-mekle-jaunas-kravas.a345628/
[4]https://www.railfreight.com/beltandroad/2021/01/08/this-where-2020-has-got-lithuania-on-the-international-railway-map/
[5]https://www.delfi.lv/news/latvija2020/tilts-starp-austrumiem-un-rietumiem-bruk.d?id=49084495
[6]https://rop.lv/lv/jaunumi/atskaitot-ogles-un-naftas-produktus-rigas-osta-apgrozijuma-pieaugums
