AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Minēto indikatoru kopa ir atlasīta no Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) un no Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam (TAP 2020), kā arī paplašināta ar atbalstošo rādītāju sistēmu, un tiek izmantota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju lēmumu pieņemšanā.
Komerciālais sniegums un tirgus konjunktūra
Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskā ziņā, veidojot pamatu Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksportam, kā arī citu tautsaimniecības nozaru efektīvai darbībai. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms veido apmēram 49% no valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma.
Balassa indekss
Balassa indekss norāda produkta tirdzniecības aktualitāti pasaules eksportā un salīdzina valsts konkrētā produkta eksportu ar kopējo pasaules eksportu. Uzskatāms, ja indekss ir lielāks par 1, tad valsts specializējas konkrēta produkta eksportā un, jo lielāks ir indekss, jo labāka ir valsts veiktspēja. Savukārt, ja indekss ir mazāks par 1 tas nozīmē, ka šim produkta eksportam nav īpašas nozīmes. Šāda uzdevuma veikšanai ir nepieciešams salīdzināt transporta eksporta īpatsvaru Latvijas kopējā eksportā ar transporta eksporta īpatsvaru pasaulē. Infografikā tiek apskatīta preču un pakalpojumu eksporta attiecība Baltijas valstīs pret kopējo eksportu pasaulē tādās nozarēs, kā transports, lauksaimniecības izejvielas, kokmateriāli, ķimikālijas, transportlīdzekļu detaļas, metāls, minerāli, rūda un metāli.
Pārvadātāji tiešā veidā konkurē savā starpā, jo savstarpējā konkurence lielā mērā izriet no Baltijas valstu ģeogrāfiskā novietojuma, radot iespēju nodrošināt trešo valstu kravu pārkraušanu Baltijas jūras ostās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī tuvējās ostās Krievijā.
Latvija kopš 2008.gada salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju uzrāda ievērojami labākus rādītājus lauksaimniecības izejvielu, kokmateriālu, metāla un minerālu eksportā. Igaunija kopš 2008.gada uzrāda labākus rādītājus transportlīdzekļu detaļu eksportā un transporta nozarē kopumā, kur ir vērojams kāpums, kas ar katru gadu pieaug, vienlaikus līdzvērtīgs progress eksporta jomā vērojams arī kokmateriāliem, kas tuvojas Latvijas līmenim.[1] Lietuvai salīdzinājumā ar Latviju un Igauniju ir ievērojami labāki rādītāji ķimikāliju eksportā, ko ietekmē atšķirīga ražošanas struktūra, kā arī pieejamie resursi. Lauksaimniecības izejvielu eksportā Lietuva uzrāda relatīvi zemākus rādītājus, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Arī kokmateriālu eksportā Lietuva atpaliek no Latvijas un Igaunijas, tomēr metāla eksportā ar katru gadu rezultāti uzlabojas, un tie kļūst konkurētspējīgāki.
Latvijas uzrādītie labākie rezultāti preču un pakalpojumu jomā tranzīta nozarē ir skaidrojami ar salīdzinoši apjomīgāku tranzīta sektoru Baltijas mērogā, vienlaikus nodrošinot zemākas izmaksas salīdzinājumā ar Krievijas maršrutiem un pārējām Baltijas valstīm.
Loģistikas snieguma indeksi starp 167 pasaules valstīm
Loģistikas snieguma indekss ietver gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos indikatorus un palīdz veidot loģistikas pakalpojumu pievilcīguma profilus dažādām valstīm. Šāds indekss sniedz salīdzinošu novērtējumu loģistikas jomā.
Latvija 2018.gadā loģistikas jomā par prioritāru noteikta efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstība, stabils tranzīta kravu apjoma pieaugums, distribūcijas un loģistikas centru attīstība un kravu pievienotās vērtības palielināšana.2 Kopā tika apskatīti septiņi loģistikas snieguma aspekti. Augstāko loģistikas snieguma indeksu uzrāda Vācija, ieņemot pirmo vietu. Savukārt Latvija starp Baltijas valstīm uzrāda zemāko rādītāju – 70.vieta, jo pēdējos gados Latvijas ostās ir vērojama pārkrauto kravu apjoma stagnācija, savukārt Latvijas pozīcijas ir uzlabojušās to valstu vidū, kurām ir pieejamība konteineru pārvadājumiem. Ievērojami labāku rezultātu sasniegusi Igaunija – 3.vietu indeksa rādītājos. Lietuva ar saviem rādītājiem atrodas pa vidu starp Baltijas valstīm un ieņem 54.vietu pasaulē.
Latvijas ostās 2018.gadā vērojamā stagnācija ir skaidrojama ar iemesliem, kas saistīti ar straujo Baltijas jūras ostu attīstību Krievijā. Igaunijas ekonomisko attīstību lielā mērā ir veicinājis tās ģeogrāfiskais stāvoklis un intensīvā tirdzniecība ar Somiju un Zviedriju.3 Lietuvas rezultāti skaidrojami ar tās ģeogrāfisko novietojumu, kā arī ekonomikas stāvokli, kas jau izsenis ir saistīts ar Poliju un Krieviju. Augstos sasniegtos rezultātus Vācijai ir nodrošinājusi attīstīta infrastruktūra, visaugstākā līmeņa tehnoloģijas un noliktavu ietilpība, kā arī tās atrašanās vieta Eiropā.4
Muita
Muitas procedūras kļūst arvien līdzīgākas visā pasaulē. Veiksmīgiem importa un eksporta preču pārvadājumiem ir nepieciešama koordinēta infrastruktūras darbu vadība un plānošana. Muitošana ir preču izvešana caur muitas iestādi, lai atvieglotu kravas pārvietošanu uz valsti (importu) un ārpus tās (eksportu).
Vērojams, ka 2018.gadā Vācija ir stabilā 1.vietā, jo tā nodrošina ātru preču muitošanas procesu un formalitāšu vienkāršību, savukārt Igaunija ierindojas 28.vietā – augstākā vieta no pārējām Baltijas valstīm. Abas pārējās kaimiņvalstis atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, jo Lietuva ieņem 46.vietu, bet Latvija 49.vietu.
Vācijas augstie snieguma indeksa rādītāji muitā ir skaidrojami ar to, ka Vācijā kā prioritāte tiek izvirzīta punktualitāte. Veiksmīgas punktualitātes ievērošanai Vācijai nodrošina vairāki faktori:
- ģeogrāfiskais novietojums – Rietumeiropas savienojums ar austrumu daļu;
- augstas kvalitātes ceļi;
- ātrgaitas ceļu tīklu garums aptver 13’141 km5, nodrošinot pakalpojumu efektivitāti.6
Starp Baltijas valstīm 2018.gadā Igaunija uzrāda pārliecinoši vislabākos rezultātus visos loģistikas rādītājos, kaut Igaunija ir mazākā valsts ar zemāku iedzīvotāju skaitu nekā kaimiņvalstis, tā spēj absolūtā izteiksmē eksportēt vairāk nekā Latvija.7
Infrastruktūra
Infrastruktūra ir tautsaimniecības struktūras sastāvdaļa, ko veido transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēma.
Vērojams, ka Vācija starp 167 pasaules valstīm ieņem augsto 1.vietu plašajā infrastruktūras spektru jomā. Igaunija un Latvija ierindojas labākajā pirmajā piecdesmitniekā. Igaunija ieņem 44.vietu, bet Latvija 49. Savukārt Lietuvas indeksa rādītāji ir mazliet virs pirmā piecdesmitnieka, t.i., ierindojoties 66.vietā.
Vācijas transporta infrastruktūras kvalitāte kopumā ir augsta un augstāka par Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Neskatoties uz Vācijas iegūto augsto indeksu infrastruktūrā, tomēr ilgtermiņā trūkst politiskā un finansiālā saistība valsts un reģionālajā līmenī, lai pabeigtu nozīmīgas pārrobežu infrastruktūras izveidi.8 Igaunija 2018.gadā ir uzrādījusi labus rezultātus, sakarā ar to, ka tai ir konkurētspējīgs infrastruktūras piedāvājums, un tās ostu darbības efektivitāte tiek uzskatīta kā ļoti augsta.9 Savukārt Latvijas īstenotā transporta politika lielā mērā ir vērsta uz konkurētspējīgas un resursefektīvas transporta sistēmas izveidi un plānotie pasākumi vienmēr tiek izvērtēti no vides un ekonomisko vajadzību un iespēju samērojamības viedokļa. Lietuvas rādītāji varētu būt skaidrojami ar to, ka Lietuvas dzelzceļa tīkls joprojām ir viens no vismazāk elektrificētajiem dzelzceļa tīkliem Eiropas Savienībā.
Loģistikas kompetence
Pakalpojumu izpildes un kontroles procesa efektīvai nodrošināšanai ir nepieciešams ātrums un elastība, vienlaikus saglabājot optimālu ekonomisko izdevīgumu, kas ir pamata prasības loģistikas procesiem mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.
Baltijas valstu starpā augstāko vietu ieņem Igaunija – 40.vieta, Latvija ierindojas tikai 81.vietā, bet Lietuva atrodas pa vidu abām kaimiņvalstīm, ierindojoties 54.vietā. Savukārt Vācija ieņem jau stabilo 1.vietu.
Vācijā loģistika pēc autobūves nozares un mazumtirdzniecības ir lielākā ekonomiskā nozare, vienlaikus Vācijai izvirzoties kā lielākajai eksporta valstij Eiropā. Loģistikai ir svarīga loma ekonomikā un tā ietekmē uzņēmējdarbību.10 Preču plūsmas un informācijas pārvaldība, preču pārvadājumi un uzglabāšana ir svarīgas funkcijas loģistikas nodrošināšanai, kas rada augstu vērtību. Situācijā, kad starptautisku un reģionālu loģistikas centru izveidošanas projekti Latvijā nav virzījušies tālāk, daudzi uzņēmumi nolēma izveidot relatīvi mazākus, funkcionāli un teritoriāli sadrumstalotākus objektus kā reģionālos loģistikas centrus. Daļa objektu ir noliktavu centri, kurus uzbūvējuši attīstāji , tos tālāk izīrējot dažādām kompānijām. Loģistikas centri ir sadalīti divās daļās saskaņā ar to atrašanas vietu un līdz ar piedāvātiem pakalpojumiem un funkcijām – loģistikas centri blakus lielām ostām un valsts iekšienē.11
Kravu izsekošana
Kravu izsekošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu klientiem iespēju izsekot to sūtījumiem no preču piegādes vai nosūtīšanas brīža, kā arī, nodrošinot iespēju redzēt sūtījuma atrašanās vietu starpposmos.
Kravu izsekošanas rādītājos starp 167 valstīm augstāko 1.vietu ieņem Somija, savukārt starp Baltijas valstīm secīgi ierindojas Igaunija ar 43.vietu, Lietuva ar 50.vietu, bet Latvija ar 81.vietu.
Somijas rezultāti liecina par augsti attīstītām kravu izsekošanas tehnoloģijām.
Savlaicīgums/Precizitāte
Savlaicīgums un precizitātes rādītāji norāda uz to, cik bieži sūtījumi sasniedz saņēmējus plānotajos vai paredzamajos piegādes laikos.
Minētajā loģistikas snieguma indeksa rādītāja 1.vietā ierindojas Beļģija, savukārt starp trīs kaimiņvalstīm 30.vietu ieņem Igaunija, tai seko Lietuva ar 43.vietu un Latvija ar 113.vietu.
Beļģijā savlaicīguma/precizitātes nodrošināšanai atbildīgie uzņēmumi izveido stratēģiju, pēc kuras vadoties, ir jānodrošina apstākļi stabilai starptautiskajai tirdzniecībai.12 Beļģija atrodas gan ģeogrāfiski, gan attiecīgi arī ekonomiski vietā, kur efektīvi tiek nodrošināta tirdzniecības plūsma uz galvenajiem Eiropas tirgiem.13
Starptautiskie sūtījumi
Starptautisko sūtījumu rādītāji raksturo apstākļus izmaksu ziņā konkurētspējīgu starptautisko sūtījumu organizēšanai uz/no valsts eksporta un importa tirgiem.
Arī starptautisko sūtījumu vērtējumā Beļģija ierindojas 1.vietā, savukārt Igaunija ieņem 39.vietu, Lietuva 74.vietu, bet Latvija tikai 81.vietu.
Beļģijas augstie rādītāji varētu būt skaidrojami ar lielo pārvadājumu apjomu, Eiropas otras lielākās ostas Antverpenes darbību un priekšrocībām izmaksās uz vienu pārvadāto kravu vienību.14 Beļģijā starptautiskie sūtījumi veiksmīgi tiek organizēti, pateicoties blīvam vairāku veidu piedāvātajam transportu tīklam, kas piedāvā efektīvu komerciālo potenciālu.15
1 Dzelzceļš
2 Transporta loģistika
3 Baltijas valstu ārējās tirdzniecības salīdzinājums
4 Logistics in Germany – all you need to know
5 Total length of motorways
6 Logistics in Germany – all you need to know
7 Baltijas valstu ārējās tirdzniecības salīdzinājums
8 Transport in the European Union Current Trends and Issues
9 Transport in the European Union Current Trends and Issues
10 The logistics sector in Germany
11 Loģistikas infrastruktūra Latvijā
12 Bronze for Belgium in Logistics Performance Index
13 Belgian Transport & Logistics
14 Belgian Transport & Logistics
15 Belgian Transport & Logistics
