2024.gada oktobrī notika ikgadējā darba grupas CHRISTINE (Charging Rail Infrastructure in Europe) sanāksme, kurā tika apspriestas svarīgākās aktualitātes un labākā prakse dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanā Eiropas valstīs.
Sanāksmē īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem attiecībā uz maksu piemērošanas pieejām pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras jaudas gadījumos. Saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES dzelzceļa infrastruktūras maksā var ietvert maksājumu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā, kurā noteiktos laikposmos pēc dažādo pieprasījumu savstarpējas koordinēšanas nav iespējams pilnībā apmierināt dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu. Ja šādu maksu nepiemēro vai ja tā nedod apmierinošu rezultātu un infrastruktūra ir atzīta par pārslogotu, tad infrastruktūras pārvaldītāji, iedalot infrastruktūras jaudu, papildus var piemērot prioritārās secības kritērijus, ņemot vērā pakalpojuma sabiedrisko nozīmību salīdzinājumā ar citu pakalpojumu, kas tādējādi nebūs pieejams. Lai garantētu pienācīgu transporta pakalpojumu attīstību un izpildītu prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai veicinātu valsts un starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai šādiem pakalpojumiem nediskriminējošā veidā iedalītu infrastruktūras jaudu. Nosakot prioritārās secības kritērijus, ir pienācīgi jāizvērtē kravu pārvadājumu pakalpojumu un jo īpaši starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu nozīmīgums.
Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji darba grupas sanāksmē sniedza vērtīgu ieskatu savā pieredzē, izstrādājot iespējamos risinājumu variantus infrastruktūras jaudas pārslodzes maksu noteikšanai, kas var kalpot kā līdzeklis dzelzceļa infrastruktūras optimālas izmantošanas veicināšanai. Pastāv virkne risinājumu, kā ar infrastruktūras maksas instrumentiem var optimizēt dzelzceļa jaudas izmantošanu, tostarp kritēriju noteikšana infrastruktūras atzīšanai par pārslogotu, kritēriju noteikšana, vērtējot iedalītās un izmantotās vai neizmantotās jaudas līdzsvaru, sankciju noteikšana par iedalītās jaudas atcelšanu (īpaši pārslogotības laikposmos), kā arī skaidras maksāšanas shēmas piemērošana, kas kalpo kā stimulējošs instruments tīkla lietotājiem savlaicīgi pielāgot savus jaudas pieprasījumus. Minētie risinājumi prasa ilgāka perioda infrastruktūras jaudas plānošanu, lai savlaicīgi konstatētu prognozējamo infrastruktūras jaudas pārslodzi konkrētās tīkla daļās un stimulētu lietotājus optimāli pieteikt un izmantot pārvadājumiem paredzēto dzelzceļa jaudu. Infrastruktūras pārvaldītājiem, veidojot šādus jaudas izmantošanas optimizēšanas risinājumus, ir jārisina tādi izaicinājumi kā nodrošināt, ka maksa par infrastruktūras izmantošanu ir konkurētspējīga un noteikta līmenī, kas neliedz lietot infrastruktūru tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tās izmaksas, kuras tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.