2024.gadā Baltijas valstis uzrāda gan pozitīvas gan negatīvas izmaiņas konkurētspējas reitingā: Latvija pakāpusies, bet Igaunija piedzīvojusi kritumu, savukārt Lietuva konkurētspējā apsteigusi Igauniju.
Latvija demonstrē pozitīvas izmaiņas, uzlabojot savu pozīciju globālajā konkurētspējas reitingā. Lai gan rezultāti joprojām atpaliek no kaimiņvalstu snieguma, izaugsme liecina par efektīvākiem pasākumiem konkurētspējas uzlabošanā. Latvija reitingā ir pakāpusies uz 45.vietu, salīdzinot ar 51.vietu 2023.gadā, liecina Starptautiskais vadības attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas gadskārtējais pētījums, kurā analizētas 67 valstis.
Baltijas valstu konkurētspējas salīdzinājums 2024.gadā
Lietuva↑ (ar 69,9 punktiem) ierindojas 30.vietā, pakāpjoties par divām pozīcijām salīdzinājumā ar 2023.gadu. Kopš 2020.gada Lietuva ir saglabājusi stabilu valsts konkurētspēju, pateicoties nemainīgam izaugsmes tempam.
Lietuvas izaicinājumi 2024. gadā:
Konkurētspējas saglabāšana, ņemot vērā augošās darba izmaksas.
Neskaidrību mazināšana, kas saistītas ar karu Ukrainā.
Rīcība, reaģējot uz vājākiem preču eksporta rezultātiem, ko izraisa lēna globālā pieprasījuma atjaunošanās.
Augsto tehnoloģiju produktu un pakalpojumu ieviešanas paātrināšana.
Investīciju palielinājuma potenciāla izmantošana (Innovation Agency Lithuania, 2024).
Igaunija ↓ (ar 68,2 punktiem) ieņem 33.vietu, kas ir par septiņām vietām zemāk nekā 2023.gadā. Šis kritums atspoguļo izaicinājumus, kas skāruši Igaunijas spēju saglabāt augstāku konkurētspēju, lai gan iepriekšējos gados konkurētspējas rādītāji bijuši stabili augsti.
Igaunijas izaicinājumi 2024. gadā:
Atgriešanās pie ekonomiskās izaugsmes.
Jaunu eksporta tirgu meklēšana.
Centieni sasniegt fiskālo līdzsvaru.
Aizsardzības spēju tālāka stiprināšana.
Inovāciju un infrastruktūras attīstības paātrināšana (Estonian Institute of Economic Research, 2024).
Latvija↑ (ar 59,1 punktu) 2024.gadā pakāpusies par sešām vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 45.vietu. No 2020. līdz 2024.gadam Latvija atrodas zemākā pozīcijā starp Baltijas valstīm, taču 2024.gads liecina par pozitīvu virzību pēc kritiena 2023.gadā.
Latvijas izaicinājumi 2024. gadā
Ģeopolitiskās situācijas ietekme uz aizsardzības spēju stiprināšana.
Ekonomiskās aktivitātes un nodokļu nosacījumu stabilitāte.
Spēja inovēt, transformēt, digitalizēt un pieņemt mākslīgo intelektu un jaunas tehnoloģijas.
Ieguldījumi infrastruktūrā enerģētiskās drošības un zaļās pārejas nodrošināšanai (University of Latvia Center for European and Transition Studies, 2024).
Globālais konkurētspējas indekss tiek vērtēts pamatojoties uz:
Latvijas ekonomiskā veiktspēja pasliktinājusies par – 4 vietām, no 55. vietas uz 59.vietu.
Vietējā ekonomika ↑↓ (Domestic Economy): Šis rādītājs palicis nemainīgs, ierindojot Latviju 57.vietā. Lai gan absolūtā pozīcija šajā rādītājā ir zema, tas saglabājas stabils, liecinot par iekšējās ekonomikas un uzņēmējdarbības aktivitātes noturību.
Starptautiskā tirdzniecība ↑ (International Trade): Starptautiskā tirdzniecība ir viens no pozitīvajiem aspektiem Latvijas ekonomikā. Rādītājs ir uzlabojies par 2 vietām, ierindojoties 39.vietā.
Starptautiskās investīcijas ↓ (International Investment): Šajā kategorijā Latvija zaudējusi – 3 pozīcijas, noslīdot uz 52. vietu. Šis kritums norāda uz sarežģījumiem, kas varētu būt saistīti ar investīciju piesaisti vai ārvalstu kapitāla noturēšanu.
Nodarbinātība ↓ (Employment): Nodarbinātības rādītāji ir pasliktinājušies, krītot par – 5 vietām līdz 55.pozīcijai. Šis kritums norāda uz izaicinājumiem darba tirgū.
Cenas ↓ (Prices): Šajā apakškategorijā vērojams vislielākais kritums – 7 vietas, kas Latviju ierindo 45.pozīcijā. Tas liecina par inflācijas spiedienu un citām problēmām, kas traucējušas nodrošināt konkurētspējīgas cenas vietējā un starptautiskajā tirgū.
Latvijas valsts pārvaldes efektivitāte uzlabojusies par 3 vietām, paceļoties no 39. uz 36.vietu.
Publiskais finansējums ↑ (Public Finance): Latvija ir uzlabojusi savu pozīciju šajā kategorijā par 5 vietām, ierindojoties 32.vietā. Šī izaugsme norāda uz efektīvāku publiskā finansējuma pārvaldību un iespējamo fiskālās disciplīnas uzlabošanos.
Nodokļu politika ↓ (Tax Policy): Nodokļu politikas jomā Latvijas vērtējums ir nedaudz samazinājies – 1 pozīcija zemāk, ierindojoties 42.vietā. Lai gan pastāv neliels kritums, tas liecina, ka valsts turpina nodrošināt stabilu nodokļu politiku.
Institucionālā struktūra ↑↓ (Institutional Framework): Latvija saglabā 37.vietu un nav novērotas būtiskas izmaiņas.
Uzņēmējdarbības likumdošana ↑ (Business Legislation): Latvija ir uzlabojusi savu pozīciju uzņēmējdarbības likumdošanas jomā par 11 vietām, sasniedzot 32.vietu ar 49,1 punktu. Šis uzlabojums norāda uz pozitīviem pārmaiņām, kas atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību valstī, uzlabojot likumdošanas vidi.
Sociālā struktūra ↑ (Societal Framework): Sociālajā struktūrā vērojams neliels uzlabojums 3 vietas uz augšu, sasniedzot 32.vietu ar 48,5 punktiem.
Latvijas valsts uzņēmējdarbības efektivitāte uzlabojusies par 8 vietām, pakāpjoties no 57. uz 49.vietu.
Produktivitāte un efektivitāte ↑ (Productivity & Efficiency): Latvijas rādītājs šajā kategorijā ir uzlabojies par 3 vietām, sasniedzot 39,3 punktus un ierindojoties 48.vietā.
Darba tirgus ↑ (Labor Market): Latvijas darba tirgus ir saglabājis stabilitāti un uzlabojies par 3 vietām, sasniedzot 41,7 punktus un ierindojoties 49.vietā.
Finanses ↑ (Finance): Latvijas sniegums finanšu jomā ir uzlabojies par 3 vietām, sasniedzot 31,9 punktus un 56.vietu.
Vadības prakse ↑ (Management Practices): Latvija ir piedzīvojusi lielāko uzlabojumu šajā kategorijā, pakāpjoties par 11 vietām, sasniedzot 49.vietu ar 36,1 punktu.
Attieksmes un vērtības ↑ (Attitudes & Values): Latvija ir uzlabojusi savu pozīciju par 12 vietām, sasniedzot 45.vietu ar 36,5 punktiem. Šis rādītājs norāda uz pozitīvām izmaiņām uzņēmējdarbības kultūrā, uzlabojoties attieksmei pret darbu, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību.
Latvija ir uzlabojusi infrastruktūras rādītājus, pakāpjoties no 41. uz 36.vietu.
Pamata infrastruktūra ↑ (Basic Infrastructure): Latvija ir piedzīvojusi lielu progresu pamata infrastruktūras jomā, pakāpjoties par 22 vietām, sasniedzot 49,2 punktus un ierindojoties 28.vietā. Tas liecina par būtiskām investīcijām un uzlabojumiem transporta, enerģētikas un citās pamatinfrastruktūras jomās.
Tehnoloģiskā infrastruktūra ↑ (Technological Infrastructure): Latvijā ir uzlabojusies par 10 vietām, sasniedzot 49,9 punktus un ierindojoties 30.vietā. Šis uzlabojums norāda uz Latvijas progresu digitālās infrastruktūras attīstībā – interneta pieejamības, datu centru un digitālo pakalpojumu uzlabošanā.
Zinātniskā infrastruktūra ↑ (Scientific Infrastructure): Latvijas zinātniskā infrastruktūra ir saglabājusies vājākā pozīcijā, ierindojoties 59.vietā ar 27,6 punktiem. Lai gan vērojams neliels uzlabojums, tas norāda uz nepieciešamību ieguldīt zinātnē un pētniecībā, lai nostiprinātu valsts konkurētspēju zinātniskajā un inovāciju sektorā.
Veselības un vide ↑ (Health & Environment): Latvija ir uzlabojusi savu sniegumu par 4 vietām, sasniedzot 51,2 punktus un 31.vietu. Šis uzlabojums norāda uz labākiem veselības aprūpes pakalpojumiem, vides aizsardzības pasākumiem un ilgtspējīgu attīstību.
Izglītība ↑ (Education): Latvijas izglītības infrastruktūra ir uzlabojusies, sasniedzot 52,9 punktus, ierindojoties 30.vietā. Lai gan konkrētie uzlabojumi nav tik izteikti kā citās jomās, tas norāda uz stabilu izglītības sistēmas attīstību, kas varētu veicināt ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošanu.
Lietuva ↑ (ar 69,9 punktiem) ierindojas 30.vietā, pakāpjoties par divām pozīcijām salīdzinājumā ar 2023.gadu. Kopš 2020.gada Lietuva ir saglabājusi stabilu valsts konkurētspēju, pateicoties nemainīgam izaugsmes tempam.
Latvija ↑ (ar 59,1 punktu) 2024.gadā pakāpusies par sešām vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 45.vietu. No 2020. līdz 2024.gadam Latvija atrodas zemākā pozīcijā starp Baltijas valstīm, taču 2024.gads liecina par pozitīvu virzību pēc kritiena 2023.gadā.