LatRailNet, analizējot datus par satiksmes drošību Latvijā, secina vērā ņemamas atšķirības autotransporta un dzelzceļa pārvadājumos. Līdzīgi iepriekšējiem periodiem arī 2024.gadā autoceļu satiksmē bojāgājušo skaits joprojām vairākkārt pārsniedz dzelzceļa negadījumos bojā gājušo skaitu. Aptuveni 96% no visiem nāvējošajiem negadījumiem notikuši tieši uz autoceļiem. Autotransportam raksturīga intensīvāka satiksme ar daudz lielāku transporta vienību skaitu, turpretim dzelzceļa transports ar vienu transporta vienību var pārvadāt ievērojami lielāku pasažieru skaitu vai kravu apjomu.
Bez autotransporta potenciālās bīstamības tam ir arī relatīvi lielākas izmaksas sabiedrībai. Saskaņā ar CE Delft “Handbook on the external costs of transport” datiem negadījumu seku novēršanas ārējās izmaksas autotransportā sasniedz vidēji 0,69 eiro centus uz vienu tonnkilometru, kamēr dzelzceļa transportā tās ir 0,11 eiro centi uz tonnkilometru. Šīs izmaksas ietver tiešos zaudējumus, kā arī medicīniskos izdevumus un rehabilitāciju, zaudēto darba spēju un produktivitāti, transportlīdzekļu un infrastruktūras bojājumu atjaunošanu, administratīvās un juridiskās izmaksas, kā arī sabiedrības sociālās un psiholoģiskās sekas, tostarp statistiskās dzīvības vērtību, ko samaksā visa sabiedrībā kopumā.
Šī tendence skaidri norāda, ka uz ieguvumiem, ko radītu pasažieru un kravu pārvirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu, kas ilgtermiņā var mazināt negadījumu un bojāgājušo skaitu. Mūsdienīga dzelzceļa infrastruktūra un tās drošības sistēmas, kā arī labi organizēta dzelzceļa satiksme var nodrošināt ievērojami augstāku drošības līmeni pasažieru un kravu pārvadājumos. Pārvadājumu pārnese uz dzelzceļu var veicināt drošāku mobilitāti, samazināt traģisku avāriju skaitu un tādejādi sniegt ieguvumus sabiedrībai un valsts budžetam.