Eiropas Komisija 2021.gada 13.janvārī ir publicējusi 7. monitoringa ziņojumu par dzelzceļa pārvadājumu tirgus attīstību. Ziņojums sniedz pārskatu par galvenajām dzelzceļa tirgus norisēm ES dzelzceļa tirgus politikas kontekstā un aptver tādus jautājumus, kā dzelzceļa pakalpojumu vienotā tirgus attīstība, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamā infrastruktūra un pakalpojumi, dzelzceļa tirgus pamatnosacījumi (t.sk. infrastruktūras maksas), tīkla stāvoklis, piekļuves tiesību izmantošana un šķēršļi efektīvākiem dzelzceļa pakalpojumiem.
Saskaņā ar ziņojumā apkopoto statistisko informāciju 2015.-2018. gada periodā ES kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms ik gadu ir audzis par vidēji 2,5%, savukārt kravu pārvadājumos ikgadējais pieaugums sasniedza vidēji 4,1%. Vidēji katrs ES iedzīvotājs ik gadu ar vilcienu nobrauc 909 km.
Vērtējot pēc nobrauktajiem vilcienu kilometriem, 2018.gadā 80% no dzelzceļa pārvadājumiem veikti pasažieru satiksmē, kamēr Latvijā šis rādītājs bija viens no zemākajiem Eiropā (38%), un lielāko īpatsvaru veidoja kravu pārvadājumi. Pētījums parāda, ka visas trīs Baltijas valstis ierindojas saraksta augšgalā pēc dzelzceļa transporta īpatsvara kopējā sauszemes kravu pārvadājumu tonnu kilometru apjoma (Latvijā 76%, Lietuvā 68% un Igaunijā 46%). Vienlaikus jāsecina, ka pēdējos gados Latvijā dzelzceļa transportam vērojams viens no straujākajiem šī īpatsvara kritumiem visā Eiropā, kas lielā mērā ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajos apstākļos.
Dzelzceļš Eiropā sevi joprojām pierāda kā videi īpaši draudzīgu transporta veidu, 2015.-2018. gada periodā radot vien 0,4% no kopējām siltumnīcefekta un CO2 gāzu emisijām, patērējot vien 2% no transporta sektora kopējā enerģijas patēriņa.
Eiropā šajā periodā ir dubultojies tādu dzelzceļa līniju kopējais garums, kuras uzskatāmas par pārslogotām. Eiropā 2018.gadā vidēji uz 1 dzelzceļa tīkla km tika nobraukti kopumā 18,2 tūkst. vilcienu km, tikmēr Latvijā šis rādītājs sasniedza 8,3 tūkst. vilcienu km (Igaunijā 7,2 tūkst. vilcienu km, Lietuvā 8,4 tūkst. vilcienu km).
Kravu pārvadājumos Eiropā privāto pārvadātāju kopējā tirgus daļa 2018.gadā bija vidēji 42%, kamēr Latvijā tā bija 32%, kas vienlaikus ir visaugstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka Lietuvā un Igaunijā privātie kravu pārvadājumi gandrīz nav novērojami.
Kopumā dzelzceļa transporta sektorā ES valstīs 2018.gadā bija nodarbināti 916 tūkst. darbinieku, tostarp 527 tūkst. pārvadājumu uzņēmumos un 389 tūkst. infrastruktūru pārvaldītājos.
Ziņojumā salīdzinātas arī dzelzceļa infrastruktūras piekļuves maksas (tiešās izmaksas bez uzcenojumiem), taču jāņem vērā, ka 2018.gadā Latvijā piemērotajā maksas sistēmā vēl nebija pilnībā ieviests tiešo izmaksu un uzcenojuma princips, tādēļ tā brīža aktuālās infrastruktūras maksas Latvijā uzrādītas pilno izmaksu apmērā, ierindojot Latviju saraksta augšgalā līdzās Spānijai, Beļģijai un Francijai. Pasažieru pārvadājumos dzelzceļa infrastruktūras piekļuves maksas Latvijā atbilstoši pilnajām izmaksām bija 7 EUR robežās par vilcienu km (2021.gadā atbilstoši tiešajām izmaksām aptuveni 1 līdz 1,4 EUR par vilcienu km robežās visā tīklā). Dzelzceļa infrastruktūras maksā pasažieru pārvadājumiem 2018.gadā ietvertās tiešās izmaksas Lietuvā bija 0,3 – 2,2 EUR robežās par vilcienu km, bet Igaunijā 1,9 – 2,5 EUR par vilcienu km. Tradicionāli kravu pārvadājumos visās trīs Baltijas valstīs arī 2018.gadā bija visaugstākās dzelzceļa infrastruktūras piekļuves maksas visā ES, augstākās maksas sasniedzot Lietuvā. Kravu pārvadājumos 2018.gadā Latvijā infrastruktūras piekļuves maksa bija noteikta nemainīga visiem tirgus segmentiem 11,1 EUR apmērā (pilnās izmaksas) par vilcienu km, kamēr atkarībā no vilciena svara Lietuvā tā bija robežās no 2,1 līdz 12,6 EUR (tiešās izmaksas), par vilcienu km, bet Igaunijā no 2,2 līdz 10,6 EUR (tiešās izmaksas) par vilcienu km.
Iepazīties ar pilnu ziņojuma un tā pavaddokumenta saturu var, sekojot saitēm zemāk:
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL
Accompanying the document REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL