2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemta rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam”, kuras mērķi ir līdzsvaroti 3 dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Šo mērķu ietvarā ir izstrādāti vairāki ES un valsts politikas plānošanas dokumenti tautsaimniecības virzībai uz konkurētspējīgu un integrētu enerģētiku, reģionu savienošanu, piesārņojuma mazināšanu, klimatneitralitāti un resursefektīvu transporta sistēmu.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz pārmaiņas tostarp arī transporta sistēmā, virzoties uz ilgtspējīgu mobilitāti un 90% radīto emisiju samazinājumu. Mērķu sasniegšana iecerēta, nodrošinot sabiedriskā un privātā autotransporta pāreju uz elektrisko piedziņu un dzinējiem, kas darbināmi ar atjaunojamiem energoresursiem. Lielpilsētās un aglomerācijās plānots samazināt privātā transporta izmantošanas intensitāti, tāpat iecerēti arī stimuli kravas transporta neracionālas izmantošanas ierobežošanai, veicinot kravu konsolidāciju un pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem (ūdenstransports un dzelzceļš).
Digitālie risinājumi ir plaši izplatīti pasažieru pārvadājumos un sīkpaku piegādēs, taču Zaļā kursa nostādnes radīs arvien jaunus izaicinājumus mobilitātes vieduma nodrošināšanā arī multimodālā transporta risinājumos. Paredzams, ka nākotnē saskarsimies ar inovatīviem digitālajiem rīkiem. Komunikācija starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru tiks veidota, analizējot ar sensoriem iegūtus lielos datus, tiks radītas jaunas MaaS lietotnes, kas nodrošinās dažādu transporta pakalpojumu integrāciju vienotā, automatizētā, sadarbspējīgā un uz pieprasījumu pieejamā mobilitātes pakalpojumā.
Jaunajām tehnoloģijām un lietotnēm ir potenciāls veicināt Zaļa kursa sabiedrisko mērķu sasniegšanu ar salīdzināmām vai pat zemākām izmaksām nekā šobrīd, taču šādu pārmaiņu ieviešana un investīciju pieplūdums ir cieši saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Kā izaicinājumi joprojām ir aktuāli dažādi aizspriedumi par jaunajām tendencēm un transporta izmantošanas paradumiem, tāpat ir novērojams ritošā sastāva, pārkraušanas jaudu un iekrāvēju trūkums, kā arī tirgus nepilnības, kas izpaužas kā principa “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” neievērošana.
VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums AS “LatRailNet”, kas Latvijā nodrošina dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un infrastruktūras izmantošanas maksu noteikšanu, iecerējis īstenot projektu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgas mobilitātes komunikāciju. Projekta ietvaros paredzēts izveidot īpašu tīmekļa vietni, kurā tiks nodrošināta interaktīvā karte, kas atspoguļos aktuālo infrastruktūras projektu virzību, prognozes un rezultātus (ārējo izmaksu samazināšana, reģionu savienošana un produktivitātes pieaugums), tiks izklāstītas Zaļā kursa aktualitāte, komentāri, piedāvāta informācija par inovācijām, kā arī interesenti varēs sniegt savus priekšlikumus un saņemt izvērstas atbildes uz saviem iesniegumiem.
Jau šobrīd ir sperti pirmie soļi un izstrādāts konceptuālais ziņojums Satiksmes ministrijai par dzelzceļa un autotransporta ietekmi uz vidi, infrastruktūras izmaksām lietotājiem u.c. aspektiem, ar kuru var iepazīties šeit: Konceptuālais ziņojums par “Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana iekšzemes kravu pārvadājumos”.
Zaļās mobilitātes izaugsme ir nozīmīga visai sabiedrībai un tā kalpos par pamatu ilgtspējīgas tautsaimniecības nodrošināšanai ilgtermiņā, tādēļ jauno rīku iecerēts veidot tā, lai tas būtu viegli saprotams un ērti lietojams katram iedzīvotājam.