AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
RESURSU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE
Pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu dinamika transporta un uzglabāšanas nozarē
Apkopotie dati norāda, ka kopš 2017.gada transporta un uzglabāšanas nozarē Baltijas valstīs piedzīvots pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto dinamikas mērens pieaugums, taču 2020.gadā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu ir samazinājusies visās Baltijas valstīs (-10,1%), proti Igaunijā par -12,5 %, Latvijā -10,4% un Lietuvā -5,7 %.
2020.gadā transporta un uzglabāšanas nozarē visaugstākais nodarbināto skaits bijis Lietuvā 157,6 tūkst. darbinieki, Latvijā 70,1 tūkst. un Igaunijā nepilni 40 tūkst. darbinieki. Tāpat salīdzinājumā ar 2019.gadu aizvien vērojams transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto skaitlisks kritums Latvijā par -11,4% un Igaunijā par -3,7%, savukārt pretējais vērojams Lietuvā, kur noticis nodarbināto skaita pieaugums par +2,8%.
Pievienotā vērtība no vienas transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātas personas Baltijas valstīs turpinājusi samazināties visās valstīs. Igaunijā un Latvijā vērojams nozarē nodarbināto skaita straujš samazinājums. Šāda tendence norāda uz Lietuvas tranzīta koridora konkurētspējas straujāku izaugsmi Baltijā, tādēļ maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu jābūt elastīgai, pielāgojoties tirgus situācijai un konkrētā pakalpojuma attīstības stadijai, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus jauniem pakalpojumiem Latvijā.
“Maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu jābūt elastīgai, pielāgojoties tirgus situācijai un konkrētā pakalpojuma attīstības stadijai, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus jauniem pakalpojumiem.”
Lietuvas tranzīta koridora konkurētspējas stāvoklis un izaugsmes rādītāji liecina par nepieciešamību uzlabot pārvadājumu pakalpojumu piedāvājumu Latvijā, lai sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus un pārietu no vienota pārvadājumu veida nodrošināšanas uz specializētu, individuālu, klientu vajadzībām pielāgotu pārvadājumu un uzglabāšanas pakalpojumu risinājumu nodrošināšanu. Latvijā nepieciešams dažādot piedāvāto pakalpojumu klāstu pārejot uz augstajām tehnoloģijām un personāla kvalifikācijas paaugstināšanu.
Transporta un uzglabāšanas nozares pievienotās vērtības attīstības tendence Latvijā
Jaunākie dati liecina, ka uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un atceļot ieviestos ierobežojumus, 2021.gadā nozares apjomi, strauji pieauga. 2022.gada 1.pusgadā nozares apjomi turpināja palielināties. Pārvadāto kravu apjomu straujš kāpums bija vērojams dzelzceļā un ostās, savukārt autotransporta pārvadājumu kravu apjomi nedaudz samazinājās, ko noteica straujš starptautiskajos pārvadājumos pārvadāto kravu apjomu kritums. Pasažieru pārvadājumi, atjaunojoties plūsmai pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, 2022.gada 1.pusgadā strauji pieauga ostās – par 65,8% un sauszemes pārvadājumos – par 33,3%. Savukārt aviopārvadājumos pasažieru skaits pieauga vairāk kā piecas reizes, salīdzinot ar 2021.gada 1.pusgadu.
Transporta un uzglabāšanas nozares pievienotās vērtības attīstības tendence Latvijā, izmaiņas pret iepriekšējo gadu, %
Transporta un uzglabāšanas nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem pārvadājumiem. Transporta un uzglabāšanas nozares pievienotās vērtības attīstība Latvijā 2021.gadā uzrāda augšupejošu tendenci dzelzceļā un ostās, savukārt autotransporta pārvadājumu kravu apjomi palielinājās, galvenokārt uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma pieauguma dēļ.