AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam. Šajā sadaļā Jūs varat atrast informāciju par:
Dažādu transporta veidu pakalpojumu īpatsvars kopējā pakalpojumu eksportā Latvijā
Latvijas teritorijā kravu tranzītu lielākoties nodrošina dzelzceļa pārvadājumi. Aptuveni 64% no visiem importa dzelzceļa kravu sūtījumiem Latvijā ievesti no Krievijas un Baltkrievijas. Latvijas ostas sniedz būtisku ieguldījumu tranzīta plūsmu turpmākajā organizācijā, tomēr dzelzceļa un ostu nozīme ir ievērojami samazinājusies tranzīta kravu apjomu straujā kritumu dēļ. Krievijas ostu transporta politika ilgstoši ir vērsta uz to, lai nodrošinātu loģistikas neatkarību no tranzīta valstīm. Tādējādi kravu apjoma samazināšanās Latvijā nav tieši saistīta ar piekļuvi dzelzceļa vai ostu infrastruktūras pasliktināšanos, bet gan ar tranzīta maršrutu pārstrukturēšanu un ģeopolitisko situāciju.
Latvijas ostās kopā pārkrauto kravu apjoms
Baltijas jūras austrumu krasta ostās pārkrauto kravu un TEU apjoms
Apkopotie dati par ostu darbību liecina, ka 2023.gadā lielākajās Baltijas jūras austrumu krasta ostās pārkrauto kravu apjoms samazinājies par 1,4% (jeb 9,06 miljoniem tonnu) no 510,8 miljoniem tonnu līdz 501,7 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2022.gadu. Kravu apjoma samazinājums bija novērojams lielākajā daļā Baltijas jūras austrumu krasta ostās. Ostu darbības rezultāti atspoguļo katras valsts ostu nozīmīgumu un ieguldījumu Baltijas jūras austrumu reģiona kravu apstrādē un tranzītā, kas ir svarīgs faktors valsts ekonomikas attīstībā un liecina par valstu ostu konkurētspēju un veiktspēju starptautiskajā tirdzniecībā. Apgrozījuma kritums pērn ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju.
Ostās apstrādāto kravu īpatsvara raksturojums 2023.gadā - četras Krievijas ostas veido gandrīz pusi jeb 47,43% no kopējā kravu apjoma, kas apstrādātas 17 lielākajās Baltijas jūras austrumu reģiona ostās. Polijas trīs ostas nodrošinājušas 29,04% no visa apjoma. Latvijas trīs lielākās ostas ir atbildīgas par 7,26% no kopējā kravu apjoma, kamēr Somijas piecas ostas nodrošina līdzvērtīgu kravu apjomu jeb 7,23%. Lietuva (Klaipēdas osta) apstrādājusi 6,52% un Igaunija 2,51% no kopējā Baltijas jūras austruma krastā pārkrauto kravu apjoma.
2023.gadā Ust-Lugas osta ieņēma pirmo vietu Baltijas jūras austrumu krasta ostu kravu apjoma salīdzinājumā, tomēr kravu apjoms kopumā šajā ostā bija samazinājies par 9,3% salīdzinājumā ar 2022.gadu, no 124,1 miljoniem tonnu līdz 112,5 miljoniem tonnu.
Gdaņskas ostas kravu apjoms sasniedza 81 miljonus tonnu (palielinājums par 18,8%), tādējādi ieņemot otro vietu Baltijas jūras austrumu krasta ostu starpā, apsteidzot Primorskas ostu par 17 miljoniem tonnu, kur kravu apjoms pērn palielinājies par 10,5% (sasniedzot 63,1 miljonus tonnu).
Straujš kravu apjoma palielinājums par 27,8% bija novērojams Sanktpēterburgas ostā, kur kravu apjoms sasniedza 49,6 miljonus tonnas.
Piekto vietu (ar 35,3 miljonu tonnu) pārkrauto kravu apjoma ziņā ieņēma Ščecinas-Šwinoujšcie osta, kur tika reģistrēts apjoma samazinājums par 4,0% salīdzinājumā ar 2022.gadu.
Tikai par 2,6 miljoniem tonnu mazāk jeb 32,7 miljoni tonnu kravu tika pārkrautas Klaipēdas ostā, kas ir samazinājums par 9,4%.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu Gdiņas ostas pārkrauto kravu apjoms sasniedza 29,4 miljonus tonnu, kas bija 4,2 % kravu pieaugums.
Kravu apgrozījums 2023.gadā lielākajās Latvijas ostās samazinājās. Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms bija samazinājies par 20,1% līdz 18,8 miljoniem tonnu. Šo rezultātu, galvenokārt, ietekmēja ogļu kravu apgrozījuma samazinājums (-73,2%) un naftas produktu apgrozījuma samazinājums (-45,6%). Rīgas ostā konteineru kravu apjoms palielinājusies par 1,0%, sasniedzot 465,4 tūkstošus TEU. Vēsturiski, šī ir pirmā reize, kad ostā konteinerizēto kravu apgrozījums ir sasniedzis 5,1 miljonus tonnu gadā.
Hamina/Kotkas ostā un Helsinku ostā 2023. gads noslēdzies ar kravu apjoma samazinājumu, attiecīgi par 13,2% (pārkrautas 14,1 milj. tonnas) un 12,0% (pārkrautas 13,4 milj. tonnas).
Visotskas ostā kravu apjoms samazinājās par 20,0% (no 16 miljoniem tonnu līdz 12,8 miljoniem tonnu 2023.gadā).
Tallinas ostā arī bija novērojams kravu apjoma samazinājums par 29,1% (no 17,7 miljoni tonnu līdz 12,6 miljoni tonnu).
Ventspils ostā vērojams kravu apjoma samazinājums par 29,3%, ko galvenokārt ietekmēja minerālmēslu kravu apgrozījuma samazinājums (-72,8%), naftas produktu samazinājums (-50,7%) un ogļu kravu samazinājums (-27,5%).
Liepājas ostas pārkrauto kravu apjoms 2023.gadā bija 7,2 miljoni tonnas, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir 5% samazinājums, ko galvenokārt ietekmēja ogļu kravu apgrozījuma samazinājums (-82,4%), jēlnaftas produktu samazinājums (-63,9%) un konteinerizēto kravu samazinājums (-70,0%).