AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
KOMERCIĀLAIS SNIEGUMS UN TIRGUS KONJUNKTŪRA
2.2. Globālās konkurētspējas indekss Baltijas valstīs
Gaidot jaunāko Pasaules ekonomikas foruma (PEF) Globālās konkurētspējas ziņojumu, AS “LatRailNet” ir apkopojusi PEF publicētos datus[18] par 2019.gadu. Globālās konkurētspējas indeksa reitingā, 141 valsts konkurencē, Igaunija kopumā ieņēma 31.vietu, Lietuva 39. un Latvija 41.vietu.
Apkopotie dati liecina, ka Baltijā vērtējot pēc valstu indikatora “Infrastruktūra” Lietuva ieņēma 39.vietu, kam sekoja Latvija (43.vieta) un Igaunija (45.vieta). Pasaules valstu līdere infrastruktūras attīstības ziņā bijusi Singapūra.
10.attēls: Globālās konkurētspējas indekss Baltijā , vieta 141 valstu konkurencē, 2019
GKI reitingā dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes līdere Baltijā kopš 2009.gada bijusi Lietuva, taču 2018. un 2019.gadā Latvija (ar vienādu punktu skaitu kā Lietuvai) jau ierindojās augstajā 19.vietā, Lietuva 20.vietā, tās abas ievērojami apsteidza Igauniju (63.vieta)[19]. Ja salīdzinām dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti Eiropas valstu konkurencē – Latvija un Lietuva dalīja 10.un 11.vietu (abas ar vienādu punktu iegūto punktu skaitu), Igaunija 27.vietu. Tāpat PEF publicētie dati liecina, ka dzelzceļa transporta pakalpojumu efektivitāte visās valstīs 2019.gadā vērtējama līdzvērtīgi augstu, Baltijas valstis ieņēma augstās 20.-22.vietas 141 valstu konkurencē, attiecīgi Igaunijai seko Latvija un Lietuva.
Latvija atrodoties 13.vietā apsteidz, Lietuvu (59.vieta) un Igauniju (68.vieta) gan gaisa transporta infrastruktūras kvalitātes gan pakalpojumu efektivitātes ziņā. Savukārt Igaunija 9.vietā, ostu infrastruktūras kvalitātes vērtējumā apsteidz Latviju un Lietuvu, taču atpaliek jūras transporta savienojamības ziņā.
“Neparedzēti globālie notikumi, kā arī jauno tehnoloģiju straujā attīstība liek loģistikas nozarei turpināt attīstību, uzlabojot infrastruktūras kvalitāti un sniegto pakalpojumu efektivitāti.”
Neskatoties uz to, ka autoceļu infrastruktūras kvalitāte abās kaimiņvalstīs ir augstāka nekā Latvijā, autoceļu savienojamība un satiksmes blīvums visās Baltijas valstīs ir novērtēts līdzvērtīgi.
Visas Baltijas valstis uzlabojušas savu pozīciju par vienu pozīciju salīdzinota ar iepriekšejo gadu. 2019. gada indekss norāda, ka TOP 10 konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, ASV, Honkonga, Holande, Šveice, Japāna, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Dānija.
Pasaules ekonomikas foruma globālās konkurētspējas ziņojums tiek publicēts katru gadu un sniedz valstu reitingu, pamatojoties uz to konkurētspēju, kas tiek definēts kā institūciju, politiku un faktoru kopums, kas nosaka valsts produktivitātes līmeni. Ziņojums aptver plašu faktoru klāstu, kas ietekmē konkurētspēju, tostarp infrastruktūras kvalitāti, izglītības un apmācības līmeni, darba tirgus efektivitāti un tehnoloģiju ieviešanas līmeni. Globālās konkurētspējas indeksa (GKI) reitings ir rīks valsts konkurētspējas novērtēšanai. GKI reitings ļauj noteikt tās jomas, kurās valstij ir būtiska atpalicība no citām valstīm, kas ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt potenciālo investoru lēmumus par ieguldījumiem valsts ekonomikā. Tāpēc valsts pozīcijas uzlabošanās starptautiskajos reitingos palielina uzticību valsts ekonomikai pasaules mērogā un veicina tās pievilcību starptautisko resursu piesaistei.