AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
KOMERCIĀLAIS SNIEGUMS UN TIRGUS KONJUNKTŪRA
Eksportspējas salīdzinošo priekšrocību rādītāji Baltijas valstīs pret kopējo eksportu pasaulē
Eksportspējas atklāto salīdzinošo priekšrocību indeksa rādītāji Baltijas valstīs attiecas uz valsts spēju ražot noteiktu preci vai pakalpojumu par zemākām alternatīvajām izmaksām nekā citās valstīs. Tas nozīmē, ka valsts ir salīdzinoši efektīvāka šīs preces vai pakalpojuma ražošanā salīdzinājumā ar citām valstīm.
Kā liecina jaunākie Pasaules Bankas apkopotie dati[14] 2020.gadā Latvijai un Baltijai kopumā ir virkne produktu un izstrādājumu grupas, kurām atklāto salīdzinošo priekšrocību indeksa vērtība ir =/< 1 un šiem produktiem/izstrādājumiem bijusi eksportspējas salīdzinošā priekšrocība pasaules tirgū. Starp Baltijas valstīm Latvijā augstākais eksportspējas priekšrocības indekss bijis tieši koksnei un koka izstrādājumiem 9,0, Igaunijā 5,84 un Lietuvā 2,34. Latvijā ir labi attīstīta mežsaimniecības nozare un tā ir viena no lielākajām koksnes un koka izstrādājumu eksportētājām Eiropas Savienībā.
Baltijā aizvien ir daudzveidīga un eksportspējīga lauksaimniecības nozare. Vienlīdzīgi augsts eksportspējas indekss augu valsts produktu eksportā bijis Latvijā 2,32 un Lietuvā 2,34, īpašu uzmanību pievēršot graudu, kartupeļu, dārzeņu eksportēšanā, no kā izrietoši pārtikas rūpniecības un ražošanas eksporta indekss Lietuvā ir bijis visaugstākais 2,71, kam seko Latvija 2,09, viszemākais tas ir bijis Igaunijā 1,12. Visās Baltijas valstīs, salīdzinot ar 2019.gadu dzīvnieku un lopkopības produktu eksportspējas indekss ir nedaudz samazinājies, taču saglabājies konkurētspējīgs pasaules tirgū. Latvija ar indeksu 1,25 bijusi līdere metālu un to izstrādājumu eksportspējas ziņā Baltijas valstīs, savukārt Lietuva uzrādījusi plastmasa un gumijas izstrādājumu kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu augstāku konkurētspēju.
9.attēls: Eksportspējas salīdzinošo priekšrocību rādītāji Baltijas valstīs pret kopējo eksportu pasaulē
“Baltijas valstīs kopumā ir virkne produktu, kuriem ir atklāta eksportspējas priekšrocības pasaules tirgū. Latvijas eksportspējas salīdzinošo priekšrocību nosaka tās labi attīstītās pārtikas ražošanas un lauksaimniecības nozares, kā arī spēcīga mežsaimniecības nozare.”
Pamatojoties uz 2022.gada jūlija CSP[15] apkopotajiem datiem par Latvijas preču ārējo tirdzniecību secināms, ka salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtībai ir bijis straujš 20,1% kāpums, taču pirmajā pusgadā eksporta izaugsme katru mēnesi bijusi ap 30%. Savukārt, vērtējot preču eksporta vērtību pret iepriekšējo mēnesi, var secināt, ka eksporta apgrozījums kopumā krītas, kas liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanos. Prognozējams, ka eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet pieauguma temps pakāpeniski tomēr mazināsies.
Preču eksporta vērtības pieaugums 2022. pirmajā pusgadā tika fiksēts visām preču grupām, izņemot koksnes un koka izstrādājumu, kā arī metālu un to izstrādājumu grupu. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports kā arī minerālproduktu eksports ir devušas vislielāko pienesumu Latvijas eksporta izaugsmē. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta (graudaugi, piena produkti, eļļa, alkoholiskie dzērieni, gaļas un zivju izstrādājumi) vērtība pieaugusi par 52% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Savukārt, būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports palielinājās vairāk nekā divas reizes.
Kopumā gada septiņos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-jūlija apjomus par 29,9%, bet preču imports šajā laikā bija par 37,3% lielāks nekā pirms gada. Tālāku eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem[16].