AS “LatRailNet” piedāvā ieskatu PRIME KPI dzelzceļa darbības rādītāju pārskatā par 2021. gadu

Eiropas dzelzceļa sektors 2020. un 2021.gadā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem. Tikko tika uzsākts Eiropas Zaļā darbības plāns, pasaule skāra Covid-19 pandēmija, kas radīja nesalīdzināmi lielu ietekmi uz Eiropas dzelzceļa sektoru. Straujais pasažieru skaita kritums raisīja bažas, ka pandēmija varētu būt ilgtermiņa kavēklis mūsu mobilitātes mērķiem. Tomēr dzelzceļa sektors parādīja izturību un, neskatoties uz samazinātu apjomu, tas turpināja darboties uzticami visu pandēmijas laiku, pielāgojoties jaunajai situācijai. 2021. gadā pasažieru un kravu pārvadājumu apjoms lielā mērā atjaunojās, neskatoties uz nepieciešamību turpināt uzmanīgi reaģēt uz Covid-19 atkārtotajiem uzliesmojumiem.

Turklāt klimata krīzes steidzamība un nepieciešamība samazināt enerģijas atkarību no Krievijas un fosilajiem kurināmā palielināja prasību uzdrošināt drošu, uzticamu un efektīvu dzelzceļa sistēmu. Prasības aug, un infrastruktūras pārvaldniekiem ir būtiska loma papildu kapacitātes nodrošināšanā un optimālu darbības apstākļu radīšanā, lai piedāvātu pievilcīgus un pieejamus dzelzceļa pakalpojumus.

PRIME KPI pētījuma rezultāti par darbības rādītājiem 2021.gadā Eiropā īsumā:

• dažādu dalībvalstu dzelzceļa tīklu sliežu ceļu kopējais garums svārstās starp 670 un 55 200 kilometriem;
• dalībvalstu tīklu vidējais blīvums ir 58 galveno sliežu ceļu kilometri uz 1000 km2;
• 10 valstu infrastruktūras pārvaldnieki darbojas ar augstās ātruma līnijām ar ātrumu vienādi vai virs 200 km/h;
• darbības pakāpe svārstās no 7 līdz 67 pasažieru vilcieniem un no 0 līdz 11 kravas vilcieniem uz galveno dzelzceļa ceļa kilometru dienā;

ES mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm piešķirtā finansējuma mehānisma pārredzamību, vienlaikus izstrādājot piemērotus stimulus, lai nodrošinātu labāko pieejamo esošo līdzekļu un jaudas izmantojumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu dzelzceļa telpu, paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas nodalīšanu no dzelzceļa pārvadājumu darbības, kā arī optimizēt izdevumus un pārvaldītāju ienākumus no dažādiem avotiem (tai skaitā piekļuves maksas un valsts finansējumu). Maksu noteikšanas sistēmai jāparedz princips, ka maksa, ko maksā par vilciena pakalpojumu sniegšanu, sedz tiešās izmaksas, kas rodas šādas darbības rezultātā, vienlaikus ļaujot samērīgiem papildu uzcenojumiem un maksām atgūt fiksētās izmaksas.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• darbības izdevumu līmenis svārstās no 53 000 līdz 180 000 EUR par katru galveno dzelzceļa ceļa kilometru gadā un lielākoties palika relatīvi stabilā līmenī no 2017. līdz 2021. gadam;
• vidējie kapitāla izdevumi ir 141 000 EUR par katru galveno dzelzceļa ceļa kilometru gadā, ar standarta novirzi 71 000 EUR;
• saimnieciskās darbības ieņēmumi svārstās no 0,4 līdz 44 EUR, ar vidējo vērtību 4,5 EUR par katru vilcienu kilometru.

Infrastruktūras pārvaldītāju mērķis ir nodrošināt drošu dzelzceļa transportu un pārvietošanos ar to. Lai saglabātu un patstāvīgi uzlabotu dzelzceļa drošību visā ES, ir izstrādāts tiesiskais regulējums saskaņotai pieejai dzelzceļa drošības jomā. ES mērķis ir saglabāt un tālāk attīstīt augstus drošības standartus. Saskaņā ar Ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģiju līdz 2050.gadam, bojāgājušo skaitam jābūt tuvu nullei attiecībā pret visiem transporta veidiem.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• PRIME rādītāja "Cilvēki ar smagām traumām un bojā gājušie" definīcija un aprēķinu metode tika mainīta salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu un tika saskaņota ar ERA "Nāves gadījumi un svarīgu traumu svars" rādītāju;
• vidēji katru gadu ir notikuši 0,3 būtiski negadījumi un 0,2 cilvēki ar smagām traumām un bojā gājušie uz vienu miljonu dzelzceļa km;
• drošības veiktspēja ir uzlabojusies divās trešdaļās uzņēmumu;
• infrastruktūras pārvaldītāju organizētie drošības pasākumi ir nodrošinājuši tendenci negadījumu skaitam samazināties.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu (European Green Deal - Eiropas Komisijas politisko iniciatīvu kopums) ES plāno līdz 2050.gadam padarīt Eiropu klimata ziņā neitrālu. Saskaņā ar ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ir nepieciešams nodrošināt visu transporta veidu ilgtspējīgumu, ilgtspējīgām transporta alternatīvām vajadzētu būt plaši pieejamām, plānotam kolektīvam braucienam, kas nepārsniedz 500 km, līdz 2030. gadam ES jābūt oglekļa neitrālam. Dzelzceļam ir jāturpina sliežu ceļa elektrifikācija vai jāizmanto zaļās alternatīvas dīzeļdegvielai, ja elektrifikācija nav iespējama. TEN-T pamattīkls ir jāelektrificē līdz 2030. gadam, visaptverošs tīkls līdz 2050. gadam.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• jau šobrīd Eiropā dzelzceļu tīkls lielākoties ir elektrificēts vidēji par 72%;
• elektrovilcienu īpatsvars kopējā vilcienkilometru apjomā ir aptuveni 82%;
• lai gan elektrifikācijas pakāpe cieši korelē ar elektrību darbināmu vilcienu īpatsvaru, elektrificētie tīkli nav 100% izmantoti;
• dīzeļvilcienu īpatsvars kopējā vilcienkilometru apjomā ir aptuveni 17%.

Elektrifikācijas pakāpe dalībvalstīs svārstās no 5% līdz 100%. Divas valstis ir elektrificējuši visu savu dzelzceļa tīklu, taču ir arī valstis, kurās elektrifikācijas pakāpe ir zem 10% (Īrija un Lietuva).

Lai gan dzelzceļš ir videi draudzīgākais transporta veids, tomēr ir svarīgi, lai tas arī turpmāk kļūtu “zaļāks”, tādejādi vairāk elektrificējot dzelzceļu un paredzot zaļāku alternatīvu dīzeļdegvielas izmantošanai, kur elektrifikācija nav iespējama.

Katra infrastruktūras pārvaldītāja mērķis ir uzlabot pasažieru un kravas dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti un palielināt to precizitāti. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka mērķus un uzrauga to realizēšanu, lai izstrādātu atbilstošas darbības un novērtētu to efektivitāti. ES tiesību aktos ir noteikti pamatprincipi traucējumu mazināšanai. Infrastruktūras tarifikācijas shēmām būtu jāmudina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus un infrastruktūras pārvaldītāju samazināt traucējumus un uzlabot dzelzceļa tīkla darbību, izmantojot tīkla darbības uzlabošanas shēmu.

PRIME KPI apakšgrupā ir izstrādātas vienotas definīcijas, lai uzlabotu izpildes pasākumus traucējumu mazināšanai, piemēram, pasažieru vilcienu punktualitāti mēra ar slieksni 5:29 min, bet kravas vilcienu punktualitāti mēra ar slieksni 15:29 min.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• salīdzinot ar 2020. gadu, gan pasažieru, gan kravas vilcienu precizitāte 2021. gadā ir samazinājusies;
• vidējā pasažieru vilcienu precizitāte ir 93%, vidējā kravas vilcienu darbības precizitāte ir 59%;
• vidēji infrastruktūras pārvaldnieki radīja 5 aizkavēšanās minūtes uz tūkstoš vilcienu kilometriem.

Digitalizācija ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas Ilgtspējīgas un gudras mobilitātes stratēģijas pīlāriem. Tas ir neaizstājams virzītājs visas sistēmas modernizācijā, padarot to vienotu un efektīvu. ERTMS galvenie mērķi ir palielināt drošību, jaudu un savietojamību, saskaņot automātiskās vilcienu kontroles un sakaru sistēmas visā Eiropas dzelzceļu tīklā un darboties kā pamatelementam dzelzceļa tīkla digitalizācijā. ERTMS tehniskā informācija ir noteikta CCS SITS (ControlCommand and Signaling Technical Specification for Interoperability). Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA) ir ERTMS sistēmas uzraugošā iestāde, kas ir atbildīga par savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu. Pamatojoties uz pārskatīto TEN-T regulu no 2021. gada decembra, TENT-T tīklu plānots aprīkot pakāpeniski trīs posmos: 2030. gadā pamattīklam, 2040. gadā paplašinātajam pamattīklam un 2050. gadā visaptverošajam tīklam. Pamattīkls un paplašinātais pamattīkls kopā veido Eiropas transporta koridorus, kas ir tīkla stratēģiskākā daļa ar augstāko ES pievienoto vērtību.

PRIME KPI pētījuma rezultāti īsumā:

• ERTMS tīkla paplašināšanās ir ļoti neviendabīga;
• ERTMS sistēma ir nodrošināta aptuveni 9% no visiem grupas dzelzceļa tīkla sliežu ceļiem;
• Paredzams, ka līdz 2030. gadam visā ERTMS tiks ieviests aptuveni 31% dzelzceļa tīkla.
• ATP (Automatic Train Protection) sistēmas nodrošinājums vidēji tīklā ir 58%.
• Lielākai daļai ostas ir savienotas ar TEN-T koridoru.