AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
RESURSU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE*
Vidējās personāla izmaksas uz vienu darbinieku transporta un uzglabāšanas nozarē
No apkopotajiem datiem par vidējo personāla izmaksu uz vienu transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto darbinieku gadā secināms, ka aizvien vērojama augšupejoša attīstības dinamika visās Baltijas valstīs. Salīdzinot ar 2020.gadu, Igaunijā izmaksas uz vienu nodarbināto 2021.gadā bijušas visaugstākās, pērn vērojams izmaksu palielinājums par +1,5%, kopumā sasniedzot 13,9 tūkst. EUR uz vienu nodarbināto gadā. Savukārt Lietuvā noticis straujākais nodarbināto izmaksu palielinājums par +3,9%, kas sastādīja 10,5 tūkst. EUR uz vienu nodarbināto. Latvijā pagājušogad izmaksu palielinājums ir bijis viszemākais +0,9%, sasniedzot 10,4 tūkst. EUR gadā. Pēdējo trīs gadu laikā darbaspēka izmaksas transporta un uzglabāšanas nozarē Latvijā un Lietuvā ir izlīdzinājušās.
1.attēls: Vidējās personāla izmaksas uz vienu darbinieku transporta un uzglabāšanas nozarē, tūkst. EUR gadā
“Maksā par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu personāla izmaksas veido lielāko īpatsvaru, tādēļ šāda pieaugoša tendence norāda uz iespējamu turpmāku ietekmi uz infrastruktūras maksas pieaugumu, kura palēnināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai būs nepieciešama infrastruktūras uzturēšanas procesu pilnveidošana un personāla optimizācija.”
*Resursu izmantošanas rādītājs, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursa patēriņu. Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami rezultāta iegūšanai.
Ar resursu izmantošanas rādītājiem, mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursa patēriņu. Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami rezultāta iegūšanai. Resursu izmantošanas efektivitāte ir atšķirīga katrā no Baltijas valstīm, jo tā lielā mērā ir atkarīga no katras valsts ekonomikas struktūras un rūpniecības cenu līmeņa.