AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
RESURSU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE
Dzelzceļa kravu apgrozības intensitātes dinamika
Kravu apgrozījumu atspoguļo pēc dzelzceļa pārvadātāju veikto tonnkilometru uzskaitījumu un kopējo pārvadāto apjomu tonnās.
Analizējot pieejamos datus par dzelzceļa kravu apgrozību Baltijas valstīm secināms, ka pēdējos gados vērojama lejupejoša kravu apgrozības intensitātes dinamika jeb samazinājums par -5,9%. Latvijā dzelzceļa kravu apgrozība 2021.gadā Latvijā bija 7 367 milj. tonnkilometri, kas ir par -7,7% mazāk kā 2020.gadā. Attiecīgi kravu apgrozības samazinājums par -8,2% noticis Lietuvā sasniedzot 14 566 milj. tonnkilometru gadā. Savukārt Igaunijā, pēc piedzīvotā krituma 2020.gadā, dzelzceļa kravu kopējā apgrozība 2021.gadā palielinājās par +22,8% un sastādīja 2 124 tūkst. tonnkilometru[5].
Būtisks darbības rādītājs ir vilcienu nobraukto km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. Kā liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati, 2022. gada 11 mēnešos vērojama pozitīva tendence, vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kravu pārvadājumu pieaugums ir neliels. Starptautiskie pārvadājumi pieauguši par +2,7%, tranzīta pārvadājumi par +6,7%, bet tranzīts caur ostām +27,2%, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. No šī gada augusta pieprasījums Eiropā pēc oglēm no citiem tirgiem ir palielinājies saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām Krievijas ogļu importam [6].
“Latvijā kravu pārvadājumu apgrozības intensitātes rādītāji turpina uzrādīt kopumā lejupejošu dinamiku, kas ilgtermiņā var veicināt infrastruktūras izmaksu pieaugumu vidēji uz vienu pārvadājumu apjomu rādītāja vienību visā tīklā. Apjomu kritumu ir ietekmējis tranzīta kravu pārvadājumu apjomu samazinājums, galvenokārt ģeopolitisko procesu ietekmē.”
2021.gadā pārvadāto kravu apjoms Baltijas valstīs kopumā palielinājies par +3,1% salīdzinot ar 2020.gadu tas sasniedza 96 158 tūkst. tonnu. Kravu apjoms Igaunijā pieauga par +47,5%, savukārt Lietuvā saruka par -4,4% un Latvijā -9,5%.
2022.gada 9 mēnešos vilcienu km skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada tādu pašu periodu ir palielinājies par +6%, no tiem kravu pārvadājumos bijis pieaugums par +7,9%. Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 16 837 tūkst. tonnas, veicot 3 512 tūkst. vilcienu kilometru, kas ir par 1 445 tūkst. tonnām jeb 9,4% vairāk nekā 2021. gada 9 mēnešos, kad tika pārvadātas 15 392 tūkst. tonnas [7].
“Kopējo kravu apgrozījuma palielinājumu 2022.gadā ietekmēja kāpums akmeņogļu, konteineru, ro-ro, kokmateriālu un labības kravu segmentos.”
Dzelzceļa pasažieru apgrozības intensitātes dinamika
2020.gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi visā Eiropas Savienībā samazinājās gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2019. gadu. No 2015. līdz 2019. gadam pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem nepārtraukti pieauga, izraisot kopējo pieaugumu par +10,7 % laikā no 2015. līdz 2019. gadam, kad tika reģistrēts 416 miljardu pasažierkilometru maksimums. Šī augšupejošā tendence pēkšņi mainījās 2020. gadā, izplatoties Covid-19 pandēmijai. Stingru piesardzības pasākumu un kopš 2020. gada marta ekspluatācijā esošo vilcienu skaita samazināšanās rezultātā visās ES dalībvalstīs ievērojami samazinājās dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, rādītāji ES samazinājās gandrīz uz pusi[8].
Baltijas valstīs 2021.gadā bija vērojams kopējais pasažieru apgrozības intensitātes pieaugums par +2,7% salīdzinājumā ar 2020.gadu, Lietuvā +21,1%, Igaunijā +10,3%, savukārt Latvijā 2021. gadā veikti 361 milj. pasažieru kilometri un piedzīvots samazinājums par -12,6%. Pasažieru apgrozību aprēķina pasažierkilometros, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar brauciena attālumu.
“Pasažieru apgrozības intensitātes dinamikas rādītāji Baltijas valstīs liecina, ka kopumā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pēdējo gadu laikā ir samazinājies, taču turpmāk ir sagaidāms, ka, attīstoties pārvadājumu pakalpojumiem, pieprasījums tuvāko gadu laikā turpinās pieaugt.”
Apkopotie dati liecina, ka 2021.gadā dzelzceļa pārvadāto pasažieru skaits Baltijā kopumā ir samazinājies par -3,9%, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis Lietuvā un Igaunijā. Pa Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūru platsliežu dzelzceļa līnijās 2021. gadā pārvadāti 11 194 tūkst. pasažieri, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu to skaits ir samazinājies par 13%. Pārvadāto pasažieru skaita kritums saistīts ar ārkārtas situāciju un vilciena piepildījuma ierobežojumiem, kas 2021. gadā bija spēkā ilgāku laiku kā gadu iepriekš.
2022.gada 9 mēnešos vilcienu km skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada tādu pašu periodu ir palielinājies par +6%, no tiem kravu pārvadājumos bijis pieaugums par +7,9%, pasažieru pārvadājumos +4,6%. Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 11 712 tūkst. pasažieru, veicot 4 732 tūkst. vilcienu-km (t.sk. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” – 36,0 tūkst. vilcienu-km)[9].
AS “Pasažieru vilciens” ir vienīgais, kas pamatā nodrošina iekšzemes valsts sabiedrisko pasūtījumu pārvadājumus visā Latvijas teritorijā.
2019.gadā tikai parakstīts pirmais Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas līgums, kas ir viens no augstākās prioritātes transporta infrastruktūras projektiem Eiropas Savienībā. Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu[10].