AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
RESURSU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas Eiropā
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas ir izdevumu kopums, kas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nepieciešams, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī citiem dzelzceļa infrastruktūras darbiem, kas paredzēti, lai saglabātu esošās infrastruktūras stāvokli un spējas.
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas Eiropā ievērojami atšķiras atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp infrastruktūras lieluma un sarežģītības, izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām, kā arī vietējām darbaspēka un materiālu izmaksām. Kopumā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un modernizācijas izmaksas var būt diezgan augstas, jo bieži vien tas ir saistīts ar ievērojamu darbaspēka, materiālu un aprīkojuma apjomu.
Jaunākie RMMS[11] apkopotie dati liecina, ka kopējās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas Eiropas Savienības valstīs 2018. gadā sastādīja 20,6 miljardus. Infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksas visaugstākās bijušas Luksemburgā (1130 tūkst. EUR par km) Nīderlandē (404 tūkst. EUR par km) un Beļģijā (268 tūkst. EUR par km), savukārt jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveidē visvairāk ieguldījušas Austrija, Spānija un Itālija.
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas vidējās izmaksas Eiropā (EU27) 2018.gadā bijušas 153 tūkst. EUR par km, kas salīdzinot ar 2017.gadu bija augušas par +9,3%. Latvijā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas (kopā 0,16 miljardi) un atjaunošanas izmaksas (kopā 0,02 miljardi) par km bijušas par 37,9% zemākas nekā vidēji ES, taču augstākās starp Baltijas valstīm. Infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas izmaksas Latvijā sastādīja 95 tūkst. EUR par km, salīdzinot ar 2017.gadu izmaksas augušas par +14,5%. Savukārt šajā pašā laika periodā Igaunijā bijušas vienas no zemākajām dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un modernizācijas izmaksām jeb 63 tūkst. EUR par km, zemākas tās bijušas vienīgi Grieķijā, Bulgārijā, Ungārijā un Portugālē, kam seko Lietuva ar 66 tūkst. EUR par km. Lietuvā izmaksas augušas par +13,8%, bet visstraujāk Igaunijā +23,5%.
“Lai sniegtu labas kvalitātes pakalpojumus un kopumā uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, infrastruktūras pārvaldītājam dzelzceļa tīkls ne tikai jāatjauno un jāmodernizē, bet arī regulāri jāuztur, jo dzelzceļa tīkla neatbilstoša uzturēšana var ietekmēt ES finansētās infrastruktūras ilgtspēju un darbības rezultātus. Tas ir īpaši būtiski dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros.”
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai Eiropā ir vairāki finansējuma avoti, tostarp valsts dotācijas, privātās investīcijas un Eiropas Savienības finansējums. Eiropas Savienība, izmantojot dažādas programmas un iniciatīvas, ir piešķīrusi ievērojamu finansējumu dalībvalstu dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai. Turklāt daudzas Eiropas valstis ir izveidojušas īpašus finansēšanas mehānismus, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras fondus vai dzelzceļa infrastruktūras maksas, lai finansētu savu dzelzceļa sistēmu uzturēšanu, atjaunošanu un modernizāciju.
ES turpinās īstenot infrastruktūras attīstības politiku ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) palīdzību, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta satvarā sniedzot ievērojamu finansiālo atbalstu dzelzceļa nozarei. Plašāks augstas veiktspējas ātrgaitas tīkls kļūs pieejams 2030. gada beigās, kad tiks pabeigti lieli TEN-T projekti.