AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
AS “LatRailNet” 2022.gada 21.decembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. JALP-1.3/62-2022 (prot. Nr.JALP-1.2/62-2022)“Par tīkla noslodzes optimizēšanas atlaides noteikšanu pieostas stacijās Latvijas teritorijā iekrauto akmeņogļu kravu pārvadājumiem tirgus segmentā akmeņogļu kravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā””, ar kuru infrastruktūras maksai noteikta tīkla noslodzes optimizēšanas atlaide publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla daļā iecirkņos Bolderāja – Krievu sala, Rīga Pasažieru – Krustpils, Krustpils – Daugavpils, Daugavpils – Indra – Valsts robeža, Ceļa postenis 524.km – Ceļa postenis 401.km, Daugavpils mezgla atzarojumi, Rīga Pasažieru – Jelgava, Jelgava – Meitene – Valsts robeža, Ventspils – Tukums II, Zasulauks – Bolderāja, Torņakalns – Tukums II, Tukums II – Jelgava, Jelgava – Krustpils, Jelgava – Liepāja tirgus segmentā “akmeņogļu kravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā”.
AS “LatRailNet” veic nepārtrauktu dzelzceļa sektora salīdzināmo un saskaņoto galveno darbības rādītāju (KPI) monitoringu. Darbības rādītāji ir atlasīti no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.– 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.– 2027.gadam, kā arī paplašināti ar atbalstošo rādītāju sistēmu, kurus izmanto būtisko funkciju lēmumu efektivitātes novērtējumam.
2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemta rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam”, kuras mērķi ir līdzsvaroti 3 dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. Šo mērķu ietvarā ir izstrādāti vairāki ES un valsts politikas plānošanas dokumenti tautsaimniecības virzībai uz konkurētspējīgu un integrētu enerģētiku, reģionu savienošanu, piesārņojuma mazināšanu, klimatneitralitāti un resursefektīvu transporta sistēmu.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz pārmaiņas tostarp arī transporta sistēmā, virzoties uz ilgtspējīgu mobilitāti un 90% radīto emisiju samazinājumu. Mērķu sasniegšana iecerēta, nodrošinot sabiedriskā un privātā autotransporta pāreju uz elektrisko piedziņu un dzinējiem, kas darbināmi ar atjaunojamiem energoresursiem. Lielpilsētās un aglomerācijās plānots samazināt privātā transporta izmantošanas intensitāti, tāpat iecerēti arī stimuli kravas transporta neracionālas izmantošanas ierobežošanai, veicinot kravu konsolidāciju un pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem (ūdenstransports un dzelzceļš).
Digitālie risinājumi ir plaši izplatīti pasažieru pārvadājumos un sīkpaku piegādēs, taču Zaļā kursa nostādnes radīs arvien jaunus izaicinājumus mobilitātes vieduma nodrošināšanā arī multimodālā transporta risinājumos. Paredzams, ka nākotnē saskarsimies ar inovatīviem digitālajiem rīkiem. Komunikācija starp transportlīdzekļiem un infrastruktūru tiks veidota, analizējot ar sensoriem iegūtus lielos datus, tiks radītas jaunas MaaS lietotnes, kas nodrošinās dažādu transporta pakalpojumu integrāciju vienotā, automatizētā, sadarbspējīgā un uz pieprasījumu pieejamā mobilitātes pakalpojumā.
Šī gada 29. novembrī AS “LatRailNet” valde apstiprināja izmaiņas organizācijas darbības shēmā, kuras stāsies spēkā no 01.01.2023. Izmaiņu pamatā ir esošo Rīgas reģiona un Jelgavas reģiona Jaudas sadales dispečeru centru reorganizācija un apvienošana vienotā Jaudas sadales dispečeru centrā.
Šī gada jūlijā apritēja 35 gadi kopš AS “LatRailNet” Jaudas sadales direktors Jevgēnijs Šots strādā dzelzceļa nozarē. J. Šots darba gaitas dzelzceļā uzsāka 1987. gadā un ir kļuvis par tā funkcionalitātes neatņemamu sastāvdaļu.
Līdzšinējā situācija, kur dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas intensitāte 60% apjomā ir kravu pārvadājumiem un aptuveni 40% – pasažieru pārvadājumiem, kopš sankciju ieviešanas vairs nepastāv. Dzelzceļa tīklā ir jārod risinājumi, lai apkalpotu 26% kravu pārvadājumus un 73% pasažieru pārvadājumus – intervijā aģentūrai LETA norāda AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko.
J.Hudenko papildina, ka pieaugs valsts budžeta izdevumi par dzelzceļa uzturēšanu, jo kravu pārvadātāji maksās daudz mazāku daļu no šīm izmaksām nekā iepriekš. Mainoties infrastruktūras lietotāju sadalījumam, mainās arī attiecināmo izmaksu proporcija un pasažieru pārvadātājiem tagad būs jāmaksā vairāk nekā kravu pārvadātājiem. Vērtīgi ir uzsvērt, ka pasažieru pārvadājumu izmaksas tiek segtas no valsts budžeta, no kā izriet jautājums, vai valsts budžets ir spējīgs izlīdzināt šo pārmaiņu izmaksas.
Pārrunājot infrastruktūras piemērotību iekšzemes pārvadājumiem pa dzelzceļu plašākai attīstībai, J. Hudenko uzvēra, ka vēsturiski infrastruktūra tika veidota ar dzelzceļa sliežu atzariem rūpniecības teritorijās. Pašlaik ir redzams, ka vairums no šiem sliežu ceļiem netiek utilizēti, jo tie nesniedzas līdz jaunajiem loģistikas centriem. Lai loģistikas centri būtu ieinteresēti pievedceļu uzturēšanā vai arī jaunu centru veidošanā, dzelzceļa sasniedzamības vietās jābūt skaidram plānam par dzelzceļa infrastruktūras attīstību.
Lai nodrošinātu konkurētspējīgus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas nosacījumus akmeņogļu pārvadājumos starptautiskajā 1520 satiksmē, AS “LatRailNet” 2020.gada izskaņā pieņēma lēmumu, ar kuru tika pilnveidota dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentācija un apstiprināta samazināta infrastruktūras maksa akmeņogļu pārvadājumos. Kopš 2020.gada oktobra faktiski bija izsīkuši masveidīgi akmeņogļu kravu pārvadājumi starptautiskajā 1520 kustībā virzienā uz Latvijas jūras ostām, kas vēsturiski nodrošināja būtisku dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu daļu un darbības stabilitāti. Minēto darbību rezultātā ir izdevies atjaunot kravu plūsmu, un šādā situācijā ir būtiski dot tirgum signālus, ka Latvija joprojām spēj nodrošināt tranzītkoridora konkurētspēju un labvēlīgus finansiālos nosacījumus kopējā loģistikas ķēdē.