AS “LatRailNet” apstiprinājusi infrastruktūras maksu šķeldas kravu pārvadājumiem

Lai nodrošinātu efektivitāti dzelzceļa infrastruktūras izmantošanā un attīstītu dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumus, kā arī nodrošinātu izmaksu ziņā konkurētspējīgu piedāvājumu, kas spētu konkurēt ar autotransportu, AS “LatRailNet” ir pieņēmusi lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras maksas samazināšanu šķeldas kravu pārvadājumiem, tādejādi arī veicinot “zaļākus” transporta pārvadājumus. Šķeldas kravu tirgus segmenta izdalīšana ir solis nozares virzībai uz valsts transporta politikas plānošanas dokumentos noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu un dzelzceļa pārvadājumu attīstību savienojumos ar Lietuvu.

Lasīt vairāk

AS “LatRailNet” iesniegusi NPP un ziņojumu nozares regulatīvajai iestādei

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs AS “LatRailNet” atbilstoši Dzelzceļa likuma 13.1panta piektās daļas 4.punktam ir apstiprinājusi un iesniegusi dzelzceļa nozares regulatīvajai iestādei – Valsts dzelzceļa administrācijai (turpmāk – VDzA) neatkarības prasību programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas tiek veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi pret dzelzceļa pārvadātājiem.

Lasīt vairāk

AS “LATRAILNET” PUBLICĒ LV UN LT PROVIZORISKO VILCIENU CEĻU KATALOGU 2025. GADAM (atjaunināts 04.04.2024.g.)

Saskaņā ar AS «LatRailNet» un Lietuvas dzelzceļa pārstāvju savstarpējās sadarbības līgumā noteikto, lai nodrošinātu jaudas pieprasījumus starp LATVIJU un LIETUVU starptautiskajos vilcienu kustības maršrutos, AS «LatRailNet» publicē Provizorisko Vilcienu Ceļu (turpmāk – PVC) katalogu nākamajam periodam (11 mēnešus pirms grafika izmaiņām)ar atjauninājumiem, kas veikti 04.04.2024.

LATVIJAS UN LIETUVAS PROVIZORISKAIS VILCIENU CEĻU KATALOGS 2025. GADAM (atjaunināts 04.04.2024.g.)

Lasīt vairāk

Dzelzceļa kravu apgrozības intensitātes dinamika lejupejoša, pasažieru augšupejoša

2023. gadā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāti vairāk nekā 17 miljoni pasažieru. Pērn pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits turpināja pieaugt, pietuvojoties pirmspandēmijas līmenim, kopumā Latvijā pārvadāto pasažieru skaits pārsniedza 17 miljonus. “Pasažieru dinamikas rādītāji  Baltijā liecina, ka kopumā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem pēdējos gados ir palielinājies, un arī turpmāk ir sagaidāms, ka, attīstoties pārvadājumu pakalpojumiem, pieprasījums pieaugs. Neskatoties uz to, ka Latvija ir līderis Baltijas valstu vidū pēc pārvadāto pasažieru skaita, arī mums saglabājas izaugsmes potenciāls.” saka ASLatRailNetvaldes priekšsēdētāja J. Hudenko.  Kaimiņvalstīs tendence ir līdzīga. Pasažieru skaits Lietuvā palielinājies par 12,9%, sasniedzot 5,04 miljonus pasažieru, arī Igaunijā dzelzceļā pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par 10,7%, sasniedzot 7,8 miljonus pasažieru. 

Read More

AS “LatRailNet” novadījusi Konsultatīvu Sanāksmi ar pārvadātāju ekspertiem

2024. gada 6. martā notika konsultatīvā sanāksme ar pārvadātāju ekspertiem no uzņēmumiem AS “Baltijas Ekspresis”, AS “Baltijas Tranzīta Serviss”, SIA “LDZ CARGO”, AS “Pasažieru Vilciens” un SIA “Euro Rail Cargo”. Sanāksmes laikā tika apspriesti šādi jautājumi:

  1. tehniskie aspekti, kas saistīti ar pieslēgšanos Jaudas Pieteikšanās Sistēmai (JPS), lai iesniegtu pieteikumus par TT2025 periodu;
  2. konsultācijas par infrastruktūras jaudas pieprasījumu pieteikšanu TT2025 periodam (iesniegšanas termiņi, pieteikumu izskatīšanas process, ikgadējo pieteikumu grozīšanas iespējas un nosacījumi, ad-hoc pieprasījumu jautājumi);
  3. paredzamās izmaiņas tiesību aktos, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta regulas par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā projektu, ar ko groza Direktīvu 2012/34/ES un atceļ Regulu (ES) Nr. 913/2010.

Sanāksmes laikā tika izklāstītas prasības par kārtību, kādā iesniedzami pieteikumi par gada jaudu, nodrošinot atbilstību Ministru kabineta noteikumu Nr. 472 prasībām. Konkrēti, 7.1. punktā, kur pieteikuma iesniedzēji norāda pieprasītā infrastruktūras iecirkņa nosaukumu, atbilstoši tīkla pārskatā minētajam nosaukumam. Pieteikuma iesniedzējiem, kuriem viena iecirkņa robežās mainās vilcienu skaits, pieteikumā šo iecirkni sadala posmos pa iecirknī esošajām stacijām, kurās mainās vilcienu skaits.

Apspriešanās sanāksmes laikā bija konstruktīva, un tika panāktas vienošanās par Ministru kabineta noteikumu Nr. 472 prasību tehnisko izpildi, iesniedzot pieteikumus ar Jaudas Pieteikšanās Sistēmas (JPS) starpniecību.

Kravu apjoma samazinājums lielākajā daļā Baltijas jūras austrumu krasta ostās

Apkopotie dati par ostu darbību liecina, ka 2023.gadā lielākajās Baltijas jūras austrumu krasta ostās pārkrauto kravu apjoms samazinājies par 1,4% (jeb 9,06 miljoniem tonnu) no 510,8 miljoniem tonnu līdz 501,7 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2022.gadu. Kravu apjoma samazinājums bija novērojams lielākajā daļā Baltijas jūras austrumu krasta ostās (skat. tabulā zemāk). Ostu darbības rezultāti atspoguļo katras valsts ostu nozīmīgumu un ieguldījumu Baltijas jūras austrumu reģiona kravu apstrādē un tranzītā, kas ir svarīgs faktors valsts ekonomikas attīstībā un liecina par valstu ostu konkurētspēju un veiktspēju starptautiskajā tirdzniecībā. Apgrozījuma kritums pērn ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju.

Ostās apstrādāto kravu īpatsvara raksturojums 2023.gadā - četras Krievijas ostas veido gandrīz pusi jeb 47,43% no kopējā kravu apjoma, kas apstrādātas 17 lielākajās Baltijas jūras austrumu reģiona ostās. Polijas trīs ostas nodrošinājušas 29,04% no visa apjoma. Latvijas trīs lielākās ostas ir atbildīgas par 7,26% no kopējā kravu apjoma, kamēr Somijas piecas ostas nodrošina līdzvērtīgu kravu apjomu jeb 7,23%. Lietuva (Klaipēdas osta) apstrādājusi 6,52% un Igaunija 2,51% no kopējā Baltijas jūras austruma krastā pārkrauto kravu apjoma.

Read More

Infrastruktūras pārvaldītājs publicējis 2023.gada tīkla darbības precizitātes rādītājus

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs VAS “Latvijas dzelzceļš” atbilstoši tīkla darbības uzlabošanas shēmā paredzētajai kārtībai ir publicējis 2023.gada tīkla darbības precizitātes rādītājus. AS “LatRailNet” piedāvā iepazīties ar tīkla darbības precizitātes rādītājiem infografikas formātā (skat. zemāk): Lasīt vairāk

Loģistikas veiktspējas indekss 2023

Baltijas valstu Loģistikas Veiktspējas Indeksa (LPI) novērtējums 2023.gadā

Jaunākie dati sniedz ieskatu Loģistikas veiktspējas indeksā (LPI) 2023. gadā. Pasaules Bankas LPI vērtējumā Latvija ieņēma 34. vietu ar 3.5 punktiem (pakāpjoties no 70. pozīcijas 2018. gadā ar 2.8 punktiem), Igaunija sasniedza. 26. vietu ar 3.6 punktiem un Lietuva ieņēma 38. vietu ar 3.4 punktiem. No 139 valstīm Singapūra ieņēma pirmo vietu ar 4.3 punktiem. Turpinot cieši sekoja, Somija ar 4.2 punktiem nodrošināja 2. vietu. Šveice, Nīderlande, Vācija un Dānija kopīgi dala 3. vietu, katra iegūstot 4.1 punktu. Lasīt vairāk

AS “LATRAILNET” PUBLICĒ LATVIJAS UN LIETUVAS PROVIZORISKO VILCIENU CEĻU KATALOGU 2025. GADAM

Saskaņā ar AS «LatRailNet» un Lietuvas dzelzceļa pārstāvju savstarpējās sadarbības līgumā noteikto, lai nodrošinātu jaudas pieprasījumus starp LATVIJU un LIETUVU starptautiskajos vilcienu kustības maršrutos, AS «LatRailNet» publicē Provizorisko Vilcienu Ceļu (turpmāk – PVC) katalogu nākamajam periodam (11 mēnešus pirms grafika izmaiņām). Lasīt vairāk

Par infrastruktūras maksu iekšzemes cementa kravu pārvadājumiem

AS ”LatRailNet” valde 2024.gada 17.janvārī ir pieņēmusi valdes lēmumu Nr.JALP-1.3./1-2024 (prot. Nr.JALP-1.2./2-2024) “Par grozījumu apstiprināšanu maksas aprēķināšanas shēmā un maksas par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām noteikšanu tirgus segmentam “cementa kravu pārvadājumi iekšzemē””.

Lasīt vairāk