Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs VAS “Latvijas dzelzceļš” atbilstoši tīkla darbības uzlabošanas shēmā paredzētajai kārtībai ir publicējis 2025. gada tīkla darbības precizitātes rādītājus. AS “LatRailNet” piedāvā ieskatu tīkla darbības precizitātes rādītāju apkopojumā par 2025.gadu.
LatRailNet, analizējot datus par satiksmes drošību Latvijā, secina vērā ņemamas atšķirības autotransporta un dzelzceļa pārvadājumos. Līdzīgi iepriekšējiem periodiem arī 2024.gadā autoceļu satiksmē bojāgājušo skaits joprojām vairākkārt pārsniedz dzelzceļa negadījumos bojā gājušo skaitu. Aptuveni 96% no visiem nāvējošajiem negadījumiem notikuši tieši uz autoceļiem. Autotransportam raksturīga intensīvāka satiksme ar daudz lielāku transporta vienību skaitu, turpretim dzelzceļa transports ar vienu transporta vienību var pārvadāt ievērojami lielāku pasažieru skaitu vai kravu apjomu.
Bez autotransporta potenciālās bīstamības tam ir arī relatīvi lielākas izmaksas sabiedrībai. Saskaņā ar CE Delft “Handbook on the external costs of transport” datiem negadījumu seku novēršanas ārējās izmaksas autotransportā sasniedz vidēji 0,69 eiro centus uz vienu tonnkilometru, kamēr dzelzceļa transportā tās ir 0,11 eiro centi uz tonnkilometru. Šīs izmaksas ietver tiešos zaudējumus, kā arī medicīniskos izdevumus un rehabilitāciju, zaudēto darba spēju un produktivitāti, transportlīdzekļu un infrastruktūras bojājumu atjaunošanu, administratīvās un juridiskās izmaksas, kā arī sabiedrības sociālās un psiholoģiskās sekas, tostarp statistiskās dzīvības vērtību, ko samaksā visa sabiedrībā kopumā.
Šī tendence skaidri norāda, ka uz ieguvumiem, ko radītu pasažieru un kravu pārvirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu, kas ilgtermiņā var mazināt negadījumu un bojāgājušo skaitu. Mūsdienīga dzelzceļa infrastruktūra un tās drošības sistēmas, kā arī labi organizēta dzelzceļa satiksme var nodrošināt ievērojami augstāku drošības līmeni pasažieru un kravu pārvadājumos. Pārvadājumu pārnese uz dzelzceļu var veicināt drošāku mobilitāti, samazināt traģisku avāriju skaitu un tādejādi sniegt ieguvumus sabiedrībai un valsts budžetam.
Privātais un komerciālais autotransports (piem. pasažieru pārvadājumi ar autobusiem) Latvijā apjoma ziņā pastāvīgi pārsniedz sabiedrisko transportu, veidojot aptuveni 71 % no kopējiem ritekļu kilometriem. Pēc Covid-19 pandēmijas novērojams būtisks privātā transporta lietošanas samazinājums, kas varbūt skaidrojams ar pārvadājumu paradumu maiņu un attālināta darba ieviešanu, tomēr, sākot ar 2022. gadu ir novērojama daļēja atkopšanās. Savukārt publiskajā transportā novērojams pakāpenisks, mērens pārvadājumu apjomu samazinājums, sekojot maršrutu samazinājumam demogrāfisko notikumu ietekmē.
LatRailNet analizētie autotransporta un dzelzceļa intensitātes rādītāju dati par nobrauktajiem ritošā sastāva kilometriem liecina, ka sabiedriskā pasūtījuma pasažieru pārvadājumos 90,5% no nobrauktā apjoma tiek nodrošināts ar autotransportu (2024.gada dati). Līdz ar jauna ritošā sastāva ieviešanu, starptautisko savienojumu attīstību un dzelzceļa pārvadājumu popularitātes pieaugumu pasažieru vidū dzelzceļam ir potenciāls pasažieru pārvadājumu turpmākai attīstībai.
Laikā no 2010. līdz 2019.gadam Latvijā tika pārvadāti 140 milj. autobusu un 18,6 milj. vilcienu pasažieru. Šie rādītāji būtiski samazinājās Covid-19 pandēmijas ietekmē – līdz 86,7 milj. autobusu pasažieru un 11,2 milj. vilcienu pasažieru 2020.gadā. 2024.gadā autobusu pārvadājumi daļēji atguvušies – 100,9 milj. pasažieru, savukārt dzelzceļa pasažieru skaits sasniedza 19,5 milj. Vidējais brauciena garums ar autobusu ir 15,8 km un 35,8 km ar vilcienu, kas atspoguļo autobusu nozīmi reģionālo pārvadājumu segšanā un vilcienu lomu garāku, starppilsētu braucienu nodrošināšanā.
Ilgtermiņā, maršrutos, kur iespējams nodrošināt pakalpojumus, tieši dzelzceļš ir potenciāli efektīvākais un klimatam draudzīgākais risinājums pasažieru pārvadāšanai, turklāt, attīstoties pārvadājumu pakalpojumu kvalitātei, pasažieriem var tikt piedāvātas lielākas ērtības un pārvietošanās ātrums. Stratēģiski virzoties uz pasažieru plūsmu pārvirzīšanu uz dzelzceļu ir iespējams mazināt CO2 emisijas, autoceļu noslodzi un uzlabot mobilitātes kvalitāti, radot ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai.
2026.gada 12.janvārī tika publicēts Ziemeļjūras-Baltijas dzelzceļa kravu koridora (RFC NS-B) atjauninātais informācijas dokuments (CID) TT2026, ar kuru var iepazīties RFC NS-B mājaslapā šeit.
LatRailNet veiktā dzelzceļa un autopārvadājumu apgrozījuma analīze atklāj nepieciešamību pārorientēt pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļu, gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos, kas sniedz valsts ekonomikai un sabiedrībai būtiskus ieguvumus un veicina ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību.
Pasažieru pārvadājumu dati liecina, ka dzelzceļa satiksme strauji atgūstas un 2025. gada pirmajā pusgadā pasažieru skaits pieaudzis par 12,5%, sasniedzot 10,2 miljonus, kamēr autotransports saglabā stabilitāti ar mazāku pieaugumu. Šāda pāreja mazinās ceļu slodzi, samazinās oglekļa emisijas un nodrošinās efektīvāku transporta tīklu.
Kravu pārvadājumos pēdējos gados ģeopolitisko apstākļu un sankciju ietekmē vērojams būtisks starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomu samazinājums. Iekšzemes pārvadājumos dzelzceļš noteiktās kravu grupās var konkurēt ar autotransportu. Dzelzceļš ir efektīvāks garāku distanču un smagāku kravu pārvadājumos. Ilgtspējīgu transporta risinājumu nodrošināšanai nepieciešams veicināt multimodālu koridoru attīstību, lai stiprinātu dzelzceļa lomu un veicinātu pāreju no autopārvadājumiem uz dzelzceļu.
Pārorientācija uz dzelzceļu sniegtu būtiskus ieguvumus — uzlabotu konkurētspēju, mazinātu enerģijas patēriņu, kā arī veicinātu ārējo izmaksu ietaupījumus (mazāk negadījumu, sastrēgumu, trokšņa un vides piesārņojumu). AS “LatRailNet” aplēses liecina, ka katra 1 milj. tonnu km kravu pārvadājumu pārcelšana no autotransporta uz dzelzceļu rada būtiskus ieguvumus sabiedrībai – aptuveni 19 tūkst. EUR ārējo izmaksu ietaupījumu un 34 t (CO2) izmešu samazinājumu. Dati par Latvijas energobilanci liecina arī par būtiski zemāku enerģijas patēriņu dzelzceļa transportā salīdzinājumā ar autotransportu. Latvijas transporta nozarei ir nepieciešami atbalsta mehānismi un investīcijas dzelzceļa pārvadājumos gan kravu, gan pasažieru pārvadājumos.
Lai līdzsvarotu ietekmi uz infrastruktūras maksas maksājumiem, ko rada pārvadājumu tehnoloģiskās īpatnības kravu pārvadājumos starp stacijām Rīgas dzelzceļa mezgla infrastruktūras tīkla daļā un Maksas aprēķināšanas shēmas un Maksas iekasēšanas shēmas noteikumu mijiedarbība, AS “LatRailNet” ir veikusi grozījumus shēmās, paredzot jaunu tirgus segmentu “kravu pārvadājumi starp stacijām Rīgas dzelzceļa mezgla ietvaros”, kā arī apstiprinājusi infrastruktūras maksu pārvadājumiem šajā tirgus segmentā piemērošanai no 2026.gada 1.janvāra. AS “LatRailNet” ir veikusi arī citus Maksas aprēķināšanas shēmas un Maksas iekasēšanas shēmas grozījumus attiecībā uz mezglu komponentes piemērošanu kravu pārvadājumos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jaunā tirgus segmentu identificēšanas algoritma ieviešanu no 2026.gada 1.janvāra.
Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, ar ko groza Direktīvu 2012/34 un atceļ Regulu 913/2010 projekta (turpmāk – Jaudas regula) izstrāde šobrīd ir nonākusi noslēguma fāzē, un paredzams, ka tā tiks oficiāli apstiprināta jau tuvākajā laikā. Tā būtiski ietekmēs dzelzceļa nozares ikdienas darbību.
AS “LatRailNet” valde 2025.gada 19.novembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr.JALP-1.3./7-2025 “Par maksas par būtisko funkciju veikšanu no 2025.gada 14.decembra līdz 2026.gada 12.decembrim noteikšanu”, ar kuru noteiktas maksas par AS “LatRailNet” sniegtajiem pakalpojumiem nākamajā vilcienu kustības gada grafika periodā, kas sāksies š.g. 14.decembrī.
[Papildināts] AS “LatRailNet” informē, ka 2025.gada 1.decembrī ar valdes lēmumu Nr.JALP-1.3/8-2025 (prot.Nr.JALP-1.2./46-2025) “Par grozījumiem AS “LatRailNet” 2025.gada 19.novembra valdes lēmumā Nr.JALP-1.3./7-2025 “Par maksas par būtisko funkciju veikšanu no 2025.gada 14.decembra līdz 2026.gada 12.decembrim noteikšanu”” ir veikti minētā lēmuma grozījumi.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja AS “LatRailNet” 2025. gada 5. novembra valdes sēdē pieņēmusi grozījumus AS “LatRailNet” 2016.gada 06.septembra noteikumos Nr. JALP-7.6/01-2016 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēma”. Lasīt vairāk