AS “LatRailNet” valde 2021.gada 10.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu Nr. JALP-1.3./22-2021 (prot. Nr. JALP-1.2./22-2021) par “Grozījumi AS “LatRailNet” 2016.gada 06.septembra noteikumos Nr. JALP-7.6/01-2016 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēma””.
AS “LatRailNet” ir saņēmis apstiprinājumu, ka valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko darbojas kā loģistikas nozares padomes locekle. Loģistikas nozares padomi izveidoja 2014.gadā, lai veicinātu nozares attīstību caur aktīvāku valsts un privātā sektora sadarbību. Padome apvieno pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, lielo ostu pārvaldēm, kapitālsabiedrībām, un ar loģistikas biznesa attīstību saistītām uzņēmēju biedrībām. Padomes galvenie uzdevumi ir kopā ar nozares uzņēmējiem:
2021.gada 27.maijā AS “LatRailNet” un EEIG (Eiropas ekonomisko interešu grupas) saņēma apstiprinājumu par to, ka AS “LatRailNet” ir reģistrēts Polijas Valsts tiesu reģistrā (Krajowy Rejestr Sądowy).
Vairāk par Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru:
RFC NS-B tika izveidots 2015. gada 10. novembrī saskaņā ar Regulu (EU) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem pārvadājumiem. Iekļaujot paplašinājumu, koridors šobrīd stiepjas cauri astoņām ES dalībvalstīm, sākoties Ziemeļjūras ostās Antverpenē, Roterdamā, Amsterdamā, Vilhelmshāfenē, Brēmerhāfenē un Hamburgā, izplešoties centrālajā Vācijā caur Āheni, Hanoveri, Magdeburgu un Berlīni līdz Varšavai un Polijas-Baltkrievijas robežai Terespolē. Viens atzars stiepjas no Magdeburgas līdz Prāgai cauri Falkenbergai un Drēzdenei. Falkenbergā sākas Dienvidu atzars Polijā, kas stiepjas līdz Vroclavai un Katovicei. Cits atzars stiepjas no Varšavas līdz Kauņai un tālāk uz Rīgu un Tallinu.
RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.
RFC NS-B infrastruktūrā ietilpst:
4480 km galvenās līnijas,
2524 km apvedceļu līnijas,
1008 km savienojumu līnijas,
950 km plānotās galvenās un apvedceļu līnijas,
201 termināļi,
12 jūras ostas: Antverpene, Roterdama, Amsterdama, Vilhelmshāfene, Brēmerhāfene, Hamburga, Rīga, Ventspils, Liepāja, Paldiski, Muuga and Sillamäe.
Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora mājas lapa.
Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji.
Attēls:
RFC8 (CC BY 2.0)
Lai palīdzētu aizpildīt ilgtermiņa Jaudas pieprasījuma pieteikumu un izskaidrotu tehniskajā dokumentā izklāstītās atziņas, š.g. 12.maijā notika attālināta Microsoft Teams telekonferences risinājuma AS “LatRailNet” apspriede, kurā piedalījās vairāk kā 40 tirgus dalībnieku (dzelzceļa pārvadātāji, ostu administrāciju un terminālu pārstāvji).
Semināra laikā AS “LatRailNet” informēja, ka šobrīd notiek intensīvs darbs pie Dzelzceļa indikatīvā plāna, kas ir plānošanas dokuments, kas ietekmēs Latvijas dzelzceļa darbību turpmākajam plānošanas periodam. Citā starpā, šajā plānā nosaka Latvijas mobilitātes vajadzības, kas turpmāk ietekmēs saražoto dzelzceļa infrastruktūras jaudu un kustības organizāciju. Šis ir ļoti svarīgs process: pārmērīga dzelzceļa infrastruktūras jauda var radīt uzturēšanas izmaksu un attiecīgi infrastruktūras maksu pieaugumu; savukārt, jaudas nepietiekamība var traucēt efektīvu pārvadātāju darba plānošanu un radīt nesaskaņas ar ostu un citu terminālu procesiem.
Materiāls no apspriedes pieejams saitē: Ilgtermiņa jaudas plānošana 2022.-2026.gadam.
Paldies par piedalīšanos un atgādinām, ka aizpildītus pieteikumus gaidām līdz šī gada 19.maijam.
Lai nodrošinātu konkurētspējīgus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas nosacījumus akmeņogļu un konteinerkravu pārvadājumos starptautiskajā 1520 satiksmē, AS “LatRailNet” 2020.gada izskaņā pieņēma lēmumu, ar kuru tika pilnveidota dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentācija un apstiprinātas jaunas infrastruktūras maksas. Minēto darbību rezultātā ir izdevies nodrošināt stabilu konteinerpārvadājumu plūsmu, kas kopš šī gada sākuma turpina pieaugt. Jāsecina, ka pēdējā gada laikā faktiski ir notikusi akmeņogļu kravu pārvirzīšana uz jaunattīstītajām Baltijas jūras ostām ārpus Latvijas. Šādā situācijā ir būtiski dot tirgum signālus, ka, neskatoties uz kaimiņvalstu stratēģiskajiem plāniem un iecerēm, Latvija joprojām spēj nodrošināt tranzītkoridora konkurētspēju un labvēlīgus finansiālus nosacījumus kopējā loģistikas ķēdē.
Laika posmā no 30.marta līdz 1.aprīlim AS “LatRailNet” aktīvi piedalījās RailTech Europe 2021, kas ir ikgadējā konference par inovācijām dzelzceļa nozarē un šogad tā norisinājās tiešsaistē uz trīs dažādām virtuālajām skatuvēm, vēršot uzmanību vērienīgiem nozares mērķiem un inovatīvām idejām. Galvenie temati, kas tika apspriesti bija Eiropas Dzelzceļa gads, digitālais dzelzceļš un dzelzceļa infrastruktūras nākotnes attīstība. Minētajā konferencē tika apspriesti tādi temati kā “Zaļais kurss”, starptautiskais dzelzceļa transports, ERTMS (The European Railway Traffic Management System), ATO (Automatic Train Operation), mākslīgais intelekts, BIM (Building Information Modelling) un preventīvā dzelzceļa uzturēšana. Railtech Europe ir lielākais Eiropas dzelzceļa nozares tiešsaistes tirdzniecības pasākums, kurā piedalījās pārstāvji no 90 valstīm visā pasaulē un kopumā vairāk kā astoņi tūkstoši apmeklētāju. Ar aktuālajiem tematiem dzelzceļa nozarē uzstājās vairāk kā 100 šīs nozares pārstāvji.
Konferences mērķis ir veidot savstarpēju valstu sadarbību ar pieredzes apmaiņu, kopīgi strādājot pie starptautiskas, elastīgas un nākotnē progresējošas dzelzceļa sistēmas, tādejādi nodrošinot vieglāk pieejamus pasažieru pārvadājumus, bet kravu pārvadājumos veicinot pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma palielināšanu. Ir nepieciešamas šķietami neierobežots pārrobežu dzelzceļu tīkls nacionālā līmenī, vienlaikus nodrošinot savstarpēju dzelzceļa infrastruktūras konkurenci. Eiropas Komisija ir izvirzījusi augstus mērķus dzelzceļa transportam desmit gadu laikā dubultot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un līdz 2050.gadam to trīskāršot, veicinot pārmaiņas arī attiecībā uz multimodālām pieejām.
Konferencē ar prezentācijām uzstājās tādi nozares profesionāļi kā Nīderlandes Valsts sekretārs Stientje van Veldhoven no Infrastruktūras un ūdenssaimniecības departamenta, “ProRail” izpilddirektors Džons Voppens, dzelzceļa operatora “Nederlandse Spoorwegen” izpilddirektors Marjans Rintels, Eiropas Komisijas ERTMS koordinators Matiass Ruete, Ziemeļjūras un Baltijas dzelzceļa koridora Eiropas koordinatore Katrīna Trautmane, Nīderlandes Tehniskās universitātes profesors Djego Galārs un UIC direktors Saimons Flečers.
Atklājot konferenci, Džons Voppens norādīja, ka nepieciešams radīt inovatīvas idejas, lai attīstītu ātrāku satiksmi pa dzelzceļa tīklu, vienlaikus sadarbojoties valstīm savstarpēji. Eiropas Komisija uzsver, ka dzelzceļš ir ilgtspējīgs, progresīvs un drošs transporta veids. Vairāk kā 50% kravu pārvadājumi ir pārrobežu pārvadājumi. Bez izveidotā Eiropas Transporta tīkla, kas aptver pārvadājumus Ziemeļjūras-Baltijas Eiropas Transporta tīkla koridoros, pārvadājumi dzelzceļa tīklā būtu tikai vietējie ar mazāku konkurenci. Uzsāktais projekts “Rail Baltica”, kuru paredzēts pabeigt 2030.gadā, dzelzceļa infrastruktūras attīstības jomā ir ļoti svarīgs, jo tiks izveidots savienojums starp Austrumiem un Rietumiem, nodrošinot ekonomisko vērtību.
Otrajā konferences dienā uzmanība tika veltīta Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmai (ERTMS), ar kuras palīdzību Eiropas dzelzceļa nozare vēlas veikt pāreju no analogās uz digitālo vilcienu aizsardzības sistēmu. Digitalizācija ir apspriestākais temats, jo digitalizācijas attīstība notiek ļoti strauji, kas vienlaikus rada priekšrocības un izaicinājumus dzelzceļa nozarei. Tas būtiski ietekmē dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari , jo lokomotīvju pārveidošanā ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Citas digitālās inovācijas dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē ir kravas vagonu automātiskā un digitālā sasaiste, kas tiek izstrādāts starptautiskā līmenī.
Konferences noslēguma fāzē tika apskatīti viedo tehnoloģiju jautājumi. Lai realizētu viedos risinājumus ir nepieciešami kompetenti un pieredzējuši darbinieki, kas spētu pielāgot dzelzceļa infrastruktūru digitalizācijai, jo tā ir līdzeklis nevis pašmērķis. Tāpat automātiskā vilcienu ekspluatācija arī ir līdzeklis, ar kura palīdzību pārvadātāji var veikt energoefektīvākus pārvadājumus, jo vilcienos iebūvētās mērīšanas ierīces ļautu nodrošināt enerģijas ietaupījumus. Enerģijas taupīšanas nolūkos ir paredzēts kravu pārvadājumus novirzīt uz dzelzceļu.
“Rail Baltica” ir viens no lielākajiem dzelzceļa būvniecības projektiem Eiropā. AS “RB Rail” stratēģijas un attīstības vadītājs Kaspars Briškens informēja par digitalizāciju “Rail Baltica” projekta attīstībā, pievēršot uzmanību digitālā koridora un 5G sakaru tīkla veidošanai.
“Eiropas dalībvalstīm ir nepieciešams vairāk koncentrēties uz savstarpēju sadarbību, jo Eiropas Dzelzceļa gada mērķis ir vienot visas 27 dalībvalstis, radot pozitīvus ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā”, šādu paziņojumu izteica Nīderlandes vēstnieks Eiropas dzelzceļa gadā Wim van de Camp.
Plašāka informācija par konferenci, kā arī konferences ieraksti pieejami, sekojot saitei zemāk:
https://www.railtechlive.com/access-replays/
Attēls: https://www.railtech.com/wp-content/uploads/2021/03/railtech-2021-live-e1616164592342.png
AS “LatRailNet” valde 2021.gada 30.martā (valdes lēmums Nr. JALP-1.3./12-2021, prot. Nr. JALP-1.2./12-2021) ir apstiprinājusi grozījumus AS “LatRailNet” 2017.gada 30.jūnija noteikumos Nr.JALP-7.6/02-2017 “Maksas iekasēšanas shēma”.
AS “LatRailNet” valde 2021.gada 22.martā ir pieņēmusi lēmumu Nr. JALP-1.3./11-2021 (prot. Nr. JALP-1.2./11-2021) par “Grozījumi AS “LatRailNet” 2016.gada 06.septembra noteikumos Nr. JALP-7.6/01-2016 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēma””.
AS “LatRailNet” ir sagatavojusi AS “LatRailNet” 2017.gada 30.jūnija noteikumu Nr.JALP-7.6/02-2017 “Maksas iekasēšanas shēma” grozījumu projektu.
